*ticībai
Šovakar Greizajā spogulī jeb manā dienasgrāmatā, tapa ieraksts: Vai viss ir tik greizs, kā es te rakstu?…
Katoļiem rīt, 8. decembrī, lieli svētki. Par to vēsta Bezvainīgās ieņemšanas dogma, kuru 1854. gadā pasludināja pāvests Pijs IX. Svarīgākais šajā par nemainīgu patiesību atzītā notikumā ir tas, ka „Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža ir tikusi pasargāta no jebkāda pirms grēka traipa." Šis apgalvojums daudziem vienkāršajiem katoļticīgajiem nav saprotams, bet tie, kas mēģina rast atbildi, rada jūru dažādu izskaidrojumu. Tāpēc šorīt es tikos ar veco, nu jau izbijušo katoļu mācītāju, ar kuru biju ticies pirms sešiem gadiem. Toreiz viņš bija kopā ar savu jauno sievu, bet šodien viens pats.
Tāpat kā toreiz, tā arī šorīt es jautāju vecajam vīram: „…un tomēr, kā Jūs izskaidrojat 8. decembra svētku būtību?”
Viņš atbildēja: Tas ir tāpat, kā tu jautātu Mežam, – Cik koku ir Tavā valstī?… Mežs atbildētu: Draugs! Kādēļ tev skaits, ja tu atnācis palīdzēt…
Tas ir tāpat, kā tu jautātu Jūrai, – Cik pilienu ir Tavā valstī?… Jūra atbildētu: Draugs! Kamdēļ tev skaits, ja tu atnācis mācīties…
Tas ir tāpat, kā tu jautātu Saulei, – Cik saulstaru ir Tavā valstī?… Saule atbildētu: Draugs! Kamdēļ tev skaits, ja tu atnācis dzīvot…
Tāpēc es atbildu, teica vecais mācītājs: Draugs! Kamdēļ tev zināt, ja tu atnācis ticēt…
Es atvadījos un tāpat kā toreiz, mājas pagalma vārtiņus aizvēris izgāju uz ielas un devos uz ezeru, bet tur… Tur ledains klusums. Bet es atnācu, jo ticu, ka ziemai sekos pavasaris…
*ticībai…