Vilis Bukšs
*Tev
Vai labi dzīvot Latvijā?
Tu jautā: Vai labi dzīvot Latvijā?
Labi! Ja neredz vientuļas, aizmirstas mājvietas laukos. Ja veco ļaužu aprūpes vietās un bērnu namos neredz skumjas cilvēku acīs. Ja televizoru ekrānos neredz kaitinošas reklāmas, politiķu spēlēto teātri un neķītrus komentārus interneta vietnēs. Ja neredz vardarbību ģimenēs un ar uzbudinošām vielām apdullinātos jauniešus. Ja neredz asinis lopkautuvēs, atkritumu kaudzes ceļmalās, mežmalās un ezermalās. Ja neredz savrupmājas, kas ir kā pilis un svētku mielasta zāles, kur marmora grīdas ar konjaku mazgā. Ja neredz limuzīnus 11. novembra krastmalā un hokeja spēli, kur Latvija zaudē…
Labi! Ja nedzird jaunaudzē zāģa skaņas un šāvienu troksni dabas liegumā. Ja nedzird glābšanas dienestu sirēnas un mātes vaimanas pie pāragri miruša jaunekļa kapa. Ja nedzird svešus lamu vārdus un no Latvijas aizbraukušo teikto, ka Latvijā vairs neatgriezīšos…
Labi! Ja pavasarī var izgaršot bērzu sulu un ūdeni no sūrūdens avota. Ja vēl garšo vecmāmuļas cepta rupjmaize un ķimeņu siers Jāņu vakarā. Ja bērns aizgājis plašajā pasaulē sirdī vēl sajūt mātes piena iezīsto garšu…
Labi! Ja Latvijas laukos neož pēc kūlas ugunsgrēku dūmiem un sarunu biedrs nepūš tabakas dūmus acīs. Ja aprīlī var izsmaržot zemes smaržu un Bērtuļos bišu vākumu. Ja oža var atšķirt silta, tikko izslaukta piena smaržu no reibinošas dūmu svecītes smārda…
Labi! Ja vēlā rudens vakarā vēl vari sataustīt ceļu uz mājām un sajust senču stādītā ozola raupjo mizu. Ja ziemas saltumā vēl vari sildīties pie vectēva krāsns un sapņot par rakstiem vecmāmuļas austajās segās. Un ja Latvijā vasaras pilnbriedā, Līgo nakts siltajā skurbumā, vēl var nojaust par papardes ziedu, tad Latvijā var dzīvot!