Par laiku
2012./2013. gada ziemā
Šogad rudens apņēmies
cieši ievērot tradicionālo Latvijas rudeņu pēctecību un laika apstākļu ziņā ir
tuvu vidējiem rādītājiem. Vienīgi nokrišņu dažviet ir bijis pavairāk. Pirmais
sniedziņš arī nelika ilgi gaidīt un oktobra beigās atnāca nedēļas ceturtajā
dienā kā zīme, ka līdz ragavu ceļam vēl sešas nedēļas.
Parasti vasaras nozīmīgajās
dienās tiek gruntēts nākošās ziemas pamats. Jēkaba diena (25. jūlijs), kas bija
silta un gaiša, paredz, ka ap Ziemassvētkiem būs arī aukstas dienas. Ozoliem zīļu
un apiņiem galviņu bija daudz. Toties lazdām riekstu un pīlādžiem ogu
salīdzinoši maz. Tas norāda, ka līdz Ziemassvētkiem sniega nebūs daudz, bet
vēlāk ziema būs stipra un nokrišņiem bagāta. Tāpat 7. augusts, kas nozīmīgs
laika vērojumos, rāda, ka pēc Ziemassvētkiem būs daudz nokrišņu sniega veidā.
18. augusts, kas kopumā bija saulains un silts, prognozē jauku decembri un
daudzviet arī baltus Ziemassvētkus.
Rudens zīmes saglabāja kārtīgas
ziemas iespējamību. Koki dzeltēja no apakšas un vējš lapas izkaisīja. Dzērves
lidoja augstu, bet 8. novembrī vēl odi sijājās un zirnekļi darbojās. Šīs zīmes liecina,
ka ziema sāksies lēni, ar stipru salu viducī un agru pavasari.
Par dienām ar lielu
aukstumu ziemā, norāda arī skudras, kas rudenī izveidojušas lielu pūzni.
Negaiss septembrī, kas dažviet bija, paredz daudz sniega ap Ziemassvētkiem. Zīmes
oktobrī mazina dziļas un garas ziemas varbūtību. Pirmais sniegs, kas uzsniga
nedēļas otrajā pusē, vēstī par atkušņiem un kopumā mērenu ziemu.
Rudens šogad vairāk slapjš
nekā sauss. Dažviet applūdušas līču pļavas un gulbji vēl nesteidzas ar
aizlidošanu. Tas atkal norāda par liela sala iespējamību februārī un lai arī
agri sākušos, bet aukstu pavasari. Savukārt samērā silta un jauka Mārtiņu
nedēļa nozīmē, ka ziemā būs arī atkušņi, bet Lieldienās (31. marts) neliels
sals un sniegs.
Ziema sāksies lēni un
decembrī tikai ap Ziemassvētkiem sals vietām nokritīs līdz mīnus 10, 15 grādiem pēc Celsija.
Decembra sākumā, vismaz Austrumlatvijā, izveidosies arī neliela sniega sega,
kas līdz Ziemassvētkiem gan saruks, gan pieaugs. Laikā ap 19. decembri var būt
vējainas un nokrišņiem bagātas dienas, kad vietām var izveidoties bieza sniega
sega. Līdz Zvaigznes dienai (6. janvāris) laiks būtiski nemainīsies un būs
dienas ar atkusni. Vēlāk, janvāra vidū, pieaugs dažāda veida nokrišņu
iespējamība un kopumā janvāris paies mērena sala un sniega zīmē. Ap 21. janvāri
sals var pastiprināties. Lielāka sala dienas sagaidāmas februārī, kad termometra
stabiņš var nokrist līdz mīnus 27, 30 grādu atzīmei. Sals neatkāpsies arī marta
sākumā un tikai mēneša vidū sajutīsim pavasara elpu.
Kopumā šī ziema būs par
grādu aukstāka un vismaz par centimetru sniega dziļāka kā pagājušā, bet maigāka
un tīkamāka kā ziema pirms diviem un trīs gadiem.