Pase
Kopš Ludviga XIV aizlieguma saviem pavalstniekiem
pārvietoties bez personu apliecinoša dokumenta, pase ir attīstīto jeb kulturālo
tautu cilvēku caurlaide kontrolējamā pasaulē. Tas, kuram nav šis dokuments, ir
vai nu neattīstīts, vai mežonis, kurš nav vadāms. Vispārējā cilvēktiesību
deklarācijā noteikts, ka katram cilvēkam ir pienākumi pret sabiedrību, kurā
tikai ir iespējama viņa personības brīva un pilnīga attīstība. Loģisks
atzinums: Mežonim nav pienākumu un līdz ar to, arī attīstības… Viņš nav kontrolējams,
jo viņam nav pases. Viņa caurlaide cilvēka likuma pasaulē tikai vilka pase, bet
viņš gribētu normālu pasi…
Mežonis jūtas aizskarts. Lielās, tūļīgās rokas pirkstus
krāsas bundžā iemērcis un ar atsvaidzinātiem sākumskolas laikā iemācītiem
burtiem, lāča auguma vīrs uzglezno plakātu: „Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas
neaizskaramību”. Tāds, aizvainots, viņš nostājas pie Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldes teritoriālās nodaļas ar cerību, ka Latvijas Valsts svētku
priekšvakarā saņems Latvijas pilsoņa pasi…
Kāds garāmgājējs apstājās un sāk skaidrot. – Ko tu te stāvi!
Ej taču iekšā… Tavu bārdaino sejiņu nofotografēs bez maksas. Arī par kraupjaino
pirkstu nospiedumiem naudiņu neprasīs…
– Bet man nav 20 latu!
– noskumis atbild bārdainais vīrs. – Ar vilka pasi tik vien, kā vēdera tiesai…