Vilis Bukšs
*Tev
Uguns ozols
Metenis ir laiks, kad ne tikai ēd, dzer, iet rotaļās un smejas uz nebēdu, bet arī apstaigā dārzu, laukus un mežu. Īpaši svarīgi šajā dienā senčiem bija pabūt pie Svētkokiem. Ne tikai, lai pieglaustos to dziedinošiem stumbriem un ieklausītos koka ritmos. Metenī sentēvi, tikai vīrieši, gāja pie Uguns ozoliem un veica savdabīgu Uguns deju…
Rituāli pie Uguns ozoliem notika trīs reizes gadā. Metenī, Vasaras saulgriežos (Jāņu naktī) un Rudens saulstāvjos (Miķeļos). Šajās sentēvu izdarībās paslēpts likums – Radīt, Sargāt, Ārdīt. Metenī Uguns dejā pierādīja savu varēšanu Radīt. Vasaras saulgriežos – Sargāt. Rudens saulstāvjos – Ārdīt. Šie ir radoši principi. Radīt nozīmē ziemai beigas un dabas atmodas sākums pavasarī. Savukārt princips Sargāt liecina par rūpēm vasarā. Likums Ārdīt nosaka ražas vākšanu rudenī.
Par Uguns ozolu ticējums saka – tas ir koks, zem kura saknēm ziemā guļ čūska un virs kura saknēm vasarā zied paparde, bet rudenī tam lapās deg uguns. Uguns tāda ozola lapās paliek cauru ziemu un ziemas saules staros tas deg ar varas liesmu. Cits ticējums saka, ka Uguns ozoli aug uz uguns dzīslām.
Āriešu burtnieka Uguns dejas un Uguns vārdu būtība šeit