***pelēkā vārna ieņēmusi stārķa ligzdu…
Vilis Bukšs
***vērojot pelēko vārnu un baložus
Ko viņi domā?
Ko viņi domā, stārķa ligzdu ieņēmuši? Vai izjūt lepnumu, vai tā ir tikai iedomība, augstprātīga uzpūtība… Ko viņi iedomājās, pirms svešās mājās iebruka?
Vārnai dieviņš krāšņu spalvu tērpu atsvēris ar nekaunīgu drosmi. Baložiem gļēvumu ar svētā miera misiju. Tad kas viņus vieno, lai cita sētā saimniekotu?
Kas ir tas, kas kārdina, bezkaunīgos un svētulīgos svešā malā plosīties? Vai vēlme izplesties un izstiepties līdz apvārsnim. Jo ir taču pavasaris… Bet pavasarim sekos vasara ar atbildību par izdarīto un rudens, ar augļiem. Tad ziema un sastingums, kad vēlmes saruks un tām pāri klāsies balts, pūkains svētā miera sniegs…
***baloži okupējuši stārķa ligzdu…