*2016. gada janvāris
Vilis Bukšs
*Marutai, laikrakstā "Vaduguns"
Mana nedēļa
1991. gada barikāžu laika atmiņām un ziemas vērojumiem ražena nedēļa.
Nedēļa sākās ar 15.janvārī notikušo pasākumu „No dzirkstīm līdz ugunskuram” Balvu Kultūras un atpūtas centrā, kas bija veltīts 1991.gada barikāžu atceres 25.gadadienai un kura laikā tika atvērta grāmata „BIJA TĀDS LAIKS. 1991. JANVĀRA BARIKĀDES”. Jauks pasākums un Paldies tā radītājiem! Pagājušajā sestdienā piedalījos mājas iedzīvotāju sapulcē, kuras laikā tiekoties ar novada vadītājiem risinājām samilzušos apkures jautājumus. Svētdiena tradicionāli tika piepildīta ar baltās ziemas dabas vērojumiem, kuru laikā pie Viļakas ezera atradu un nofotografēju somzīlītes ligzdiņu. Starp citu, reta ligzdotāja Latvijas austrumu pierobežā.
Nedēļas vidū radošs darbs Viļakas novada bibliotēkā. Bibliotēkas direktores Vijas Circānes mudināts, bibliotēkas kolektīvs enerģiski gatavo bibliotēkas gada pārskatu.
Nedēļas nogalē, 22. janvārī, kopā ar Silviju Kuprišu, Juri Prancānu un Ivaru Kuprišu apmeklēsim Baltinavas vidusskolu, lai tiktos ar skolēniem un runātu par barikāžu laiku pirms 25 gadiem.
Šīs nedēļas atziņa: Barikāžu laiks nebija nekāda spēle. Tas bija nopietni.
P.S. Atziņa tapa no sarunas ar sievu, kad atbildot uz viņas jautājumu “Nu pastāsti sīkāk, kur tu tajā laikā pazudi uz veselām dienām?” Es smaidot atbildēju: Tā bija tikai tāda spēle… Sieviņa apvainojās ne pa jokam: Kā, tā!? Es viena pati ar maziem bērniem caurām dienām lūdzu Dievu un trīsēju, ka tik kaut kas nenotiek… Un tu saki spēle!… Aizmirsti šo vārdu, kad runā par Atmodas laiku.