Par ziemu turpmāk

*2017. gada 17. decembrī

Vilis Bukšs

Par ziemu laika zīmēm būtiskās dienās

Ziema nostiprinās Adventa laikā. Šogad tas ir laika posms no 3. līdz 24. decembrim. Ja seko tautas gudrībai, ka no pirmā sniega, skaitot sešas nedēļas uz priekšu, sāksies ziema, tad Latvijas austrumos īstai ziemai vajadzētu sākties laikā ap 17. decembrī. Ja šajā laikā snieg un salst, tad ziema uz palikšanu.

Jāvēro, kāds ir ziemas sākums. Ja kalendārās ziemas pirmā mēneša decembra sākumā daudz snieg un putina, tad ziemas beigās nokrišņu būs maz. Šogad ziemas sākums ir nokrišņiem bagāts, tāpēc var būt tā, ka ziemas izskaņā nokrišņu būs maz, bet sals saglabāsies līdz Lieldienām (1.aprīlis) un pavasaris būs vēss. Tāpat svarīgi vērot, cik daudz sniega līdz Ziemassvētkiem. Ja nav daudz, tad nokrišņu sniega veidā vairāk būs ziemas beigās un vasara būs lietaina.

Nozīmīga diena bija 7. decembris. Ticējums saka, ja 7. decembrī skaidrs, tad ziemā liels aukstums. Austrumu pierobežā (Viļakas novads) 7. decembra nakts bija daļēji mākoņaina. Pirms saullēkta migla, diena bija apmākusies un neliels sals. Atbilstoši 7. decembrim šoziem bargs sals nedraud.

Vērojot turpmāko, jāpievērš uzmanība tam, kādi vēji pūš gada ceturkšņa pirmajā dienā. Jāskatās, kāds vējš pūtīs 22. decembrī. Ja 22. decembrī dienvidvējš, tad pārsvarā tāds pūtīs visu ziemu, bet jo īpaši laikā līdz 20. janvārim. Ja 22. decembrī ziemeļu vai ziemeļaustrumu vējš, tad janvārī sagaidāms liels aukstums. Ja dienvidrietumu, tad līdz Svecainei (2.februāris) ziema būs maiga. Tāpat svarīgi vērot laiku 25.decembrī. Ja šajā dienā skaidrs, tāds lielākoties arī būs laika posmā no 7. līdz 19. janvārim. Tādās reizēs arī Jaungada pirmajā dienā būs skaidrs. Kurš vējš iepūtīs 25. decembrī, tas arī būs noteicošais laikā līdz 22. martam. Ja Vecgada vakarā un Jaungada naktī snieg, tad ziema būs balta un dziļa, bet ja lausks sper, tad tālākā ziema būs ar stipru salu.

Īpaša vērība jāpiegriež dienām no 26. decembra līdz 6. janvārim. Katra no šīm 12 dienām atbilst nākamā gada konkrētam mēnesim. Kāds vējš un kādi laika apstākļi šajās iezīmdienās, tāds pārsvarā laiks gada turpmākajos mēnešos. Laiks šajās dienās jāvēro visas dienas garumā. Laiks no Ziemas Saulgriežiem (21. decembris) līdz Zvaigznes dienai (6. janvāris) ir īpašs ne tikai laika un dabas vērojumos. Vēji, kas plosās šajās dienās, vēsta par bada un neražas gadu. Tumšas un miglainas aizejošā gada pēdējās dienas un jaunā gada pirmās dienas pareģo slimības un neveiksmes nākamajā gadā.

Vērojot laiku ap Ziemassvētkiem, var paredzēt, kādas ražas būs nākamgad. Ja pirms Ziemassvētkiem ir daudz sniega un lielas kupenas, tad būs laba raža. Ja pēc Ziemassvētkiem, tad daudz pelavu. Ja jaunā gada dienā labi snieg, tad būs labs medus gads.

Skatoties vēl tālāk, jāvēro, kāds kopumā būs janvāris. Ja janvārī maz sniega, tad daudz tā būs martā. Ja janvāris silts, tad februāris un marts auksts. Ja silts februāris, tad auksts marts un aukstas Lieldienas (1.aprīlis ).

Par ziemu dabā

Ja ziemas sākums sniegains, auksts un mazputniņi slēpjas biezos krūmos vai tuvojas mājām, tad zini, būs barga ziema. Šogad Latvijas austrumos, līdzīgi kā pirms gada, ziemas sākums ar nelielu salu un bez dziļa sniega. Zeme nav sasalusi un kurmji rok uz nebēdu. Bet ja ziemai sākoties kurmji turpina rakt, tad barga ziema izpaliks. 9. decembrī uz sniega vēl varēja novērot garkājainos odus un gliemežus. Tas norāda uz to, ka kopumā ziema būs maiga. Par baltajiem vizbuļiem, kas šogad uzziedēja novembra otrajā pusē, mana vecmāmuļa teiktu, ka ziema būs ne šāda, ne tāda…

Šoruden un arī šajās decembra dienās austrumu pierobežā daudzviet manīti vilki. Ja vilki savairojušies un decembrī, kas ir Vilku mēnesis, klīst apkārt, tad jāņem vērā, ka ziemā var būt arī dienas ar stipru salu.

Laikā no 1. decembra līdz 10. janvārim dabā ir 40 nosacīta miera dienas jeb mazā nomiršana. Šajās 40 dienās dzīvajā pasaulē vērojama vismazākā rosība. Ja “mazās nomiršanas” laikā putni ir trekni, tad gaidāma auksta ziema. Ja putni liesi, ziema būs lēna un arī turpmāk lieli aukstumi nav gaidāmi.

Par ziemu

Vasaras nogale un rudens šogad daudzviet bija slapjš. Arī novembris bija nokrišņiem bagāts. Lauki izmirkuši, meža dīķīši un grāvji pilni ar ūdeni. Nemanāma gājputnu aizlidošana septembra beigās un oktobra pirmajā pusē, tāpat kā salīdzinoši siltie Mārtiņi (10.novembris) un Katrīnas (25.novembris) liecina par to, ka ziema būs gara, ar nelielu līdz mērenu salu, vējaina un nokrišņiem bagāta. Ar biežiem atkušņiem. Pārsvarā ar noturīgu sniega segu Latvijas austrumos un ar nepastāvīgiem laika apstākļoiem tuvāk jūrai. Kopumā par garu, lai arī nepastāvīgu ziemu, liecina arī mežacūkas liesa. Pēc mednieku stāstītā tā ir gara, ar nevienmērīgiem čirkainiem sabiezējumiem.

Līdzīgi kā pirms gada, tā arī šogad, līdz decembra vidum bez liela sala un dziļa sniega. Decembra otrajā pusē un laikā ap Ziemassvētkiem sals dažviet var nokrist līdz mīnus 15, 17 grādiem pēc Celsija. Sniega sega nevienmērīga, bet Latvijas austrumos un vidienē pārsvarā uz palikšanu. Laikā līdz Ziemassvētkiem iespējamas vējainas un īslaicīgu nokrišņu dienas. Ziemassvētki Latvijas austrumu novados un vidienē rādās būt balti un ar nelielu salu. Decembra beigās un janvāra sākumā kļūs siltāks, sekos atkusnis, nelieli nokrišņi sniega, slapja sniega un tuvāk jūrai smidzinoša lietus veidā. 2017. gadu aizvadīsim pelēcībā un bez liela sala. Janvāris lielākoties ar mainīgiem laika apstākļiem un arī nokrišņu sadalījums, kas Latvijas austrumos pārsvarā sniegs, nevienmērīgs. Janvāra otrajā pusē dažviet iespējams īslaicīgs stiprāka sala periods, kad sals var sasniegt mīnus 20 un vairāk grādu atzīmi. Kopumā janvāris paies neliela līdz mērena sala un sniega zīmē, ar īslaicīgiem atkušņiem. Līdzīgi laika apstākļi sagaidāmi arī februārī. Februāra pirmajā pusē un vidū var būt arī stiprāks sals, kad temperatūra termometrā var nokrist līdz mīnus 22 grādiem. Februārī kopumā un marta pirmajā pusē iespējamas vējainas un nokrišņiem bagātas dienas. Latvijas vienā daļā pārsvarā tas būs sniegs, kad snigs un putinās, bet tuvāk jūrai lietus. Marta pirmajā pusē ziema vēl neatkāpsies, bet nereti pārsteigs ar ziemīgām dāvanām. Līdz marta beigām un Lieldienām (1.aprīlis) īsti pavasarīgu siltumu nav ko gaidīt.

Kopumā ziema Latvijas austrumos būs tuvu mūsu ikgadējo ziemu vidējiem rādījumiem, bet Latvijas rietumos siltāka. Aukstuma ziņā tā daudz neatšķirsies no iepriekšējām ziemām, bet būs sniegaināka un ar ziemai raksturīgiem laika apstākļiem būs jārēķinās līdz Pavasara Mārai (25.marts).

P.S. Iespējams, ka par šo slapjo gadu varēja liecināt bagātīga māllēpīšu ziedēšana pavasarī. Pavasaris bija salīdzinoši sauss un māllēpes ziedēja uz nebēdu. Pat vietās, kur tās gadiem nav ziedējušas. Tāpat arī bagātīgi ziedēja pīlādži un ogu arī bija daudz. Bet tas paredz slapju vasaru un rudeni, kā arī sniegainu ziemu. Vēl arī tas, ka pagājušajā pavasarī nebija palu. Bet ja palu nav pavasarī, tad tie ir vai nu siena laikā, vai arī labības novākšanas laikā. Vēl jau arī skudriņas paredzēja mitru vasaru un rudeni, jo pūznīšus būvēja augstus un sausās vietās.