Vilis Bukšs
*Tev
Par tālāko vasaru…
Siltās dienas, kas maija otrajā pusē ieskandināja vasaru, liecināja, ka turpmākā vasara neko daudz labāka par šīm dienām nebūs. Tālāk sekojošās 23., 25., 27. un 28. maija dienas norādīja uz to, ka jūnijs vasaras siltuma ziņā būs tuvu normai, bet pārsvarā sausāks kā parasti. Sekojot 27. maijam, laiks Jāņos rādās būt salīdzinoši vēss. Tālāk, jūlijs, aplaimos ar dažām karstām dienām un kopumā būs sausāks kā parasti. Augusts, iespējams, būs normas robežās, bet septembris vēsāks kā norma un sagaidāms agrs rudens. Ticējums saka, agrs pavasaris paredz arī agru rudeni…
Ja seko ticējumiem un zīmēm dabā, tad kopumā vasara rādās būt sausāka kā parasti, jo ziemā mežos tikpat kā nebija sniega. Bērzs pavasarī saplauka agrāk par alksni. Kurmju rosība bija liela ne tikai ziemā, bet arī pavasarī. Daudzviet oši saplauka agrāk par ozolu un vārnām ligzdas lielākoties koku galotnēs. Arī maijvaboļu rosība šopavasar izpalika. Tās ir zīmes, kas liecina vairāk par sausu, nekā slapju vasaru. Vismaz par vasaras pirmo pusi. Nokrišņi tādās vasarās pārsvarā īslaicīgi un reizēm kā stipras lietusgāzes. Jāņem vērā, ka sausās un mēreni siltās vasarās naktīs līdz Jāņiem vēl iespējamas salnas. Ticējums saka: Ja vasara iesākas ar lietiem, tad tā beidzas ar sausumu, un arī otrādi.
18. februārī, kas bija nozīmīga diena, lai vērotu, kāda būs vasara, bija mākoņains, vējains un silts. Tas norādīja uz to, ka vasarai kopumā liels karstums izpaliks un tā būs mērena, viduvēja Latvijas vasara. Savukārt 12. marts, kas paredz vasaru, bija ar nelielu salu un pārsvarā saulains. Tā ir zīme par to, ka vasara lielākoties sausa un silta.
Ņemot vērā šīs un citas ne mazāk svarīgas laika zīmes, rādās, ka tālāk vasarā, dienu, kad temperatūra sasniegs plus 30 un vairāk, varētu arī nebūt. Izņēmums varētu būt augusta pirmā puse, kad daždien un dažviet būs siltāks kā parasti. Vēlāk, augusta otrajā pusē, vēsāks, vairāk nokrišņu un tad jau arī rudens.
Tāda, lūk, rādās būt šī vasara, sekojot laika un dabas zīmēm…