*2013. gada 19. februārī
Vilis Bukšs
*Tev
Par ziemu…
Vakar ar veco laika vērotāju no Žīguriem pārrunājam tālāko ziemu. Viņš šajās dienās izstaigājis savu mežiņu un ir izbrīnīts, ka zem eglītēm zeme sasalusi. – Tas ir dīvaini, ka decembrī uznākuša neliela sala radītais sasalums noturējies līdz šodienai!? Taču bija daudzas dienas bez sala un arī lietus lija. Tāpat arī decembrī, nekāds dižais sals nebija, lai tā sasaldētu, ka joprojām nav atkusis, – vecais vīrs pārsteigts. – Tas norāda, ka sasalums zem eglītēm noturēsies līdz Lieldienām (20. aprīlis), bet vasara būs sausa…
Kopš pagājušā gada oktobra vidus vecais laika vērotājs savās burtnīcās veic ierakstus un saka, ja būs spēks, turpināšu pierakstīt un tad, ap Lieldienām, salīdzināsim, kas no visa tā iznācis. Es piekrītoši māju ar galvu un pajautāju, ko viņš saka par atlikušo ziemu. Vīrs pagroza galvu un atceras, ka 1956. gadā janvāris bija ar nelielu salu un tikai mēneša beigās nāca stiprs sals, kas neatlaidās visu februāri. Arī marts un aprīlis bija auksti. Nākošajā, 1957. gadā, janvāris un februāris bija silti un sniega bija maz, bet toties marts atspēlējās par abiem iepriekšējiem mēnešiem. Šogad būšot līdzīgi. Gan februārī, gan martā ziemā vēl neatkāpsies…
Atsveicinājies no vecā laika vērotāja arī es pāršķirstīju savas piezīmju burtnīcas. Salīdzinot ierakstus, vērojumus dabā un vēju virzienus nozīmīgajās dienās šobrīd rādās, ka te, Latvijas austrumpusē, neliels līdz mērens sniegs un sals saglabāsies līdz marta vidum. Līdz 22. martam valdošie būs dienvidu, austrumu puses vēji un zemledus makšķernieki uz ledus varēs sēdēt līdz marta beigām…
*2013. gada 7. aprīlī