Vilis Bukšs
*Ingai Melbergai, "Dabas Diena"
Atbildes uz jautājumiem
Kāda ir Jūsu pamatnodarbošanās un izglītība?
Kopš 2007. gada 1. jūnija strādāju Viļakas novada bibliotēkā par informācijas speciālistu. 1976. gadā absolvēju Smiltenes lauksaimniecības tehnikumu, kur ieguvu vidējo speciālo izglītību un zootehniķa specialitāti.
Cik sen jau vērojat dabas parādības un prognozējat laikapstākļus?
Pirms 50 gadiem, jau tālajā bērnībā, mani interesēja viss, kas notiek ap mani un dabā. Tad arī sāku uz pasauli raudzīties savādāk un līdzi just visam dzīvajam. Laikapstākļu paredzēšana nāca vēlāk, kad iegūto informāciju varēju salīdzināt ar senču ticējumiem un laika gaitā paša iegūto pieredzi.
Kā, kad, kāpēc radās interese par to?
Šķiet, ka manī jau bija iedzimts vērotāja gēns un žēlums pret visu, kas notiek apkārt. Ar pats sev neizskaidrojamām ilgām un prieku gan toreiz, gan tagad, es varu stundām ilgi raudzīties mākoņu, kukaiņu un ziedu rotaļās. Varu smieties un raudāt un kādam no malas vērojot, šķist dīvains un nesaprasts.
Kur ieguvāt zināšanas? Vai šādi vērot un prognozēt ir pa spēkam katram?
Mans pirmais un lielākais Skolotājs bija mana vecmāmuļa. Klausoties viņā un līdzi dzīvojot viņas stāstītā tēlu pasaulei, es neviļus pats kļuvu par šīs pasaules sastāvdaļu un ļoti cieši ar to saaugu. Brīžiem pat bija grūti atpazīt, vai es tas pats, vai kāds tēls no viņas stāstītās pasaules…
Manuprāt, mēs visi esam viena liela Superorganisma sastāvdaļa un līdz ar to mums visiem ir dota „zelta atslēdziņa”, lai atslēgtu un ielūkotos Dabas brīnumu lādītē. Tikai vajag ļoti gribēt un šī lādīte jāatslēdz ar patiesu mīlestību. Nedrīkst liekuļot un melot.
Kā laika prognozes pēc dabas parādībām precizitātes un metodoloģijas ziņā atšķiras no "tradicionālajām", ko dzirdam, piemēram, ikvakara ziņās?
Prognozes pēc dabas parādībām un tautas ticējumiem ir lokāla rakstura un lielākoties pieskaņotas kādai konkrētai vietai. Piemēram, ja logu rūtis svīst jeb norasojušas, tad laiks mainīsies. Šāds paredzējums attiecināms tikai uz konkrētu vietu un nevar to burtiski attiecināt uz Latvijas otru malu. Tagad arī logi ne visi un ne vienmēr svīst, jo cilvēks ar mākslīgi radītiem veidojumiem nereti izjaucis trauslo līdzsvaru dabā.
Cik precīzi vispār var noteikt prognozes pēc dabas parādībām mūsdienās, kad cilvēki ar savām darbībām tik ļoti ir iejaukušies dabā? Vai varbūt tam nav nozīmes?
Ja cenšas dzīvot saskaņā ar dabu un tuvāk dabiskai videi, tad prognozes pēc senču ticējumiem un dabas parādībām darbojas arī mūsdienās. Bieži saka, tagad tautas ticējumi un citas dabas zīmes vairs nedarbojas. Es teiktu, ka darbojas gan, tikai mēs paši vai negribam, vai nemākam, vai arī tā esam samaitājuši apkārtējo vidi, ka pat sevi neatpazīstam…
Cik precīzi ir bijuši Jūsu vērojumi? Droši vien veicat kādu apkopojumu gadu gaitā
Laikapstākļu salīdzināšanu un pierakstus dienasgrāmatās veicu kopš 1975. gada. Apkopojot un analizējot esmu nonācis pie secinājuma, ka mani vērojumi paredzējumos piepildījušies vidēji 7 no 10 gadījumiem. Protams, ir nobīdes, bet pārsvarā savai konkrētajai vietai piepildās.
Kāda ir tendence – vai daba mainās? (Globālā sasilšana vai tml?)
Daba ir dzīvs, pukstošs organisms un kā jau katra dzīva daļiņa, tā arī varenā Dabas Māte ir kustībā. Kā diena un nakts, kā ziema un vasara, tā arī Daba – sasilst un atdziest un sākas viss no gala…
Kādu ziemu prognozējat šogad? Kādas parādības par to liecina?
Ticējums saka, ka ziema nogruntējas Adventes laikā. Savukārt cits ticējums teic, kāds 1. decembris, tāda arī ziema. Atbilstoši šiem ticējumiem un tam, ka sliekas un skudras arī nav dziļi paslēpušās, tad ziema būs vējaina un ar mainīgiem laika apstākļiem, kad atkušņiem sekos īslaicīgi stiprāka sala periodi. Tikai uz pavasara pusi ziema kļūs dziļāka un ar noturīgāku salu.