Jautājumi un atbildes
1. Cik sen jau nodarbojaties
ar laika vērojumiem un kas uz to pamudināja?
Pirmos ierakstus par dabas un laika
apstākļu vērojumiem savās burtnīcās izdarīju 1975. gadā. Iemesls, kāpēc sāku to
darīt, bija vecmāmuļas tēlainie stāsti par visu to, kas ap mums un arī tur,
tālāk aiz apvāršņa… Bet līdz tam jau krūtīs bija smeldze par visu dzīvo un
nedzīvo apkārt sev.
2. Plašsaziņas līdzekļi ļoti
bieži aicina jūs dalīties savos vērojumos. Kā pats pret to attiecaties?
Savus vērojumus, senču ticējumu un laika
zīmju skaidrojumus atbilstoši nozīmīgām dienām parasti ievietoju savā blogā vai
twitterkontā. Tāpēc iespēju robežās nevienam neatsaku, ja kādam tie šķiet
interesanti un saistoši. Cenšos arī atbildēt uz jautājumiem un ja nepieciešams,
dalos arī pieredzē. Pats savos vērojumos esmu nepilnīgs, tāpēc esmu Ceļā, lai
pilnveidotos un smeltu no sentēvu zinību trauka.
3. Uz
kādiem “avotiem” balstāties, veidojot savas prognozes?
Tie ir mūsu un kaimiņu tautu ticējumi
zīmīgās dienās par dabu un laika apstākļiem. Tāpat arī piezīmes no vecmāmuļas
stāstītā un protams, paša vērojumi dabā un gadu gaitā sakrājušos pierakstu salīdzinājums,
analīze un atzinumi. Gadu desmitu laikā attīstījusies arī intuīcija un
gājputnus sagaidu ar kaut kādu neizskaidrojamu priekšnojautu.
4. Vai dabas zīmēm, pēc kurām mūsu senči
noteica, kāds būs gaidāmais laiks, mūsdienās vairs maz iespējams uzticēties?
Norises dabā un līdz ar to gaidāmo laika
apstākļu paredzēšana sentēviem bija izdzīvošanas jautājums. Protams, gadu gaitā
daudz kas ir mainījies gan dabā, gan cilvēkos. Bet visvairāk jau cilvēks un
līdz ar to arī aizmirsis savas dabiskās saknes. Sniegs, kā bijis balts tā arī
palicis un tikai cilvēks ar savu darbošanos to var padarīt netīru. Saule arī tā
pati un tikai industriālo dūmu mutuļi to var aizēnot.
5. Ne vienmēr prognozes piepildās. Pārmetumi
tiek gan metereologiem, gan laika vērotājiem. Ko jūs atbildētu tiem, kas piktojas
par to, ka, piemēram, jūsu prognozētais siltuma vilnis Lieldienās tā arī neatnāca, bet dabūjām pamatīgu sniegputeni?
Pamatojums manai prognozei bija laika
apstākļi līdzīgās ziemās iepriekšējos gados, kas kopumā paredzēja aukstu martu
un siltu laiku pirms Lieldienām. Lai gan ticējums teica, ka marta sākumā un
beigās var būt ziemai atbilstoši laika apstākļi. Jāņem vērā arī tas, ka nedēļas
ietvaros var būt arī nobīdes. Senčiem svarīgāk bija zināt par ziemu kopumā. Vai
tā būs barga, gara. Tāpat par vasaru. Vai vasara slapja, sausa.
6. Astronomiskais pavasaris
jau sācies, bet Alūksnē sniega segas biezums šīs nedēļas sākumā vēl krietni
pieauga, otrdienas rītā sasniedzot 70 centimetrus un
gadsimta rekordu. Kad beidzot sajutīsim īstu pavasara elpu?
Ja salīdzina ar līdzīgiem pavasariem,
tad īsta pavasara elpa iepūš pāris nedēļas maijā. Tālāk jau sākas ne visai
mīlīga vasara, bet līdz tam, kūstošā sniega ūdeņi, dzestras naktis un tikai
dažas dienas ar pavasarim raksturīgo glāstošo maigumu. Arī ticējumi nozīmīgajās
dienās neko īpašu par labu siltam pavasarim nerāda. Starp citu, nozīmīgās
dienas martā paredz nakts salnas līdz Jegoram (6. maijs).
7. Esam noguruši no garās,
sniegotās ziemas. Vai varam cerēt uz siltu, saulainu vasaru, jeb jāieklausās
šobrīd tik populārajā jokā: “sinoptiķi sola, ka vasarā sniega būšot mazāk”?
Šajā jokā ir sava taisnība, jo tādos
pavasaros Alūksnes novada mežaino pakalnu ziemeļu nogāzēs sniegs var balēt līdz
maija otrajai pusei. Un, ja ņem vērā to, ka laiks, kas atvēlēts pavasarim
sarūk, tad no ziemas mēs ielecam vasarā… Līdz ar to arī karsta un saulaina,
kāda tā bija pirms dažiem gadiem, varētu arī izpalikt. Tikai otrajā pusē,
jūlijā un augustā, iespējams garāks saulainu dienu periods. Kaut gan dažas
dabas zīmes norāda uz to, ka vasaras sākums var būt arī sauss, bet vēlāk
lietains. Bet viss Dieva rokās!
Neskatoties uz iespējamo prognozi, lai Alūksnes un Apes novados jauks pavasaris un laba vasara!