Vilis Bukšs
*Tev
Vecais dārznieks par ziemu
Pēc garāka laika satiku veco dārznieku un apmainoties laba
vēlējumiem Jaunajā gadā, protams, jautāju, kādu ziemu šogad redz vecais vīrs.
Tādās reizēs viņš viltīgi smaida. Šodien arī. Es gaidīju, ka viņš pakašās
sirmo, bārdaino zodu un atbildēs īsi, skaidri, – šī būs svētku ziema!… Bet nekā… Vīrs noplātīja rokas un strupi
atbildēja: Viss sajucis! Jau mīlīgāk un plaši smaidot, turpināja: Pat pasaules
gals nepienāca, kā bija gaidīts… Tāpat kā pirms gada, tā arī šoreiz, es
pārsteigts iesaucos: Kā tā! Šis tik turpināja smaidīt, it kā brīnumzāles dzēris
un negribīgi atgaiņājās. Kas tev lēcies? – es biju nesaprašanā. – Pagājušajā
gadā tik skaisti apdzejoji ziemu, ka vēl šobrīd atceros stāstīto. Kas noticis!?
Vai atkusnis vainīgs? Es turpināju šo izprašņāt. Vecais vīrs nenocietās un
atcirta: Caura ziema!...
Sarunas beigās apkopoju vecā dārznieka teikto. – Šoziem būs
vairāki atkušņi, kurus kā zīles kreļļu virknē savienos sala dienas. Sniega būs
daudz, bet tā daudzumu neredzēs… Ziema būs gara, līdz Lieldienām (31. marts),
bet savas caurumotās dabas dēļ to sajutīsim kā īsu…
Atvadījos ar lielu „Paldies!”. Tieši tā, kā 2011. gada
nogalē, viņš man pasniedza lielu un skaistu tumšsarkanu ābolu, tā arī šoreiz,
tikai gada sākumā… Un vēlējums tas pats, tikai gadu skaitlis cits…
Baltiem sniegiem,
baltiem ziediem…
Baltu sauli, baltiem
augļiem
Bagātu 2013. gadu!