Vilis Bukšs
*Tev
Čūska un kurmis
Laika posmā no 22. augusta līdz Bērtulim (24. augusts) ir trīs dienas, kad čūskas un kurmji lien uz ceļiem un gaidot. Bērnībā no vecmāmuļas dzirdot šo nostāstu brīnīdamies jautāju, ko viņi tur gaida? Vecmāmuļa atbildēja: Cilvēkus un govis. Ja iet cilvēks, tad arī čūska un kurmis pārskrien pār ceļu. Ja iet govis, tad čūskas piezīžas un sūc pienu, bet kurmis ieķeras astē un nodzen spalvu…
Tautas ticējumos nereti ir stāsts par to, ka čūskas un kurmji nevarot pārlīst pār ceļu, ja pa to neiet cilvēks. Tas tāpēc, ka senos laikos visiem dzīvniekiem bijis jāpalīdz upes rakt, bet čūska ar kurmi neesot palīdzējuši. Dievs par to uzlicis šādu sodu.
Pagājušajā sestdienā un svētdienā arī man bija jānoiet pa ceļu, lai čūska un kurmis varētu aiziet no ceļa braucamās daļas… Jaunā odze, ja to nepabikstītu, šķiet, bija aizmigusi purva celiņa smiltīs. Kad izkustējās, tad gan žigli aizslīdēja. Viņu var saprast, jo čūskulēns atbrīvojās no bērnības apvalka… Otrā dienā tā paša ceļa vidū kurmis ģeņģerēja. Izskatījās bezpalīdzīgs un apjucis. Palīdzēju kurmītim tikt uz ceļa malu un dzīt vagu jaunā laukā…
P.S. Vēlāk es aizdomājos par čūskulēna apvalku… Interesanti, ka vienā no tautas ticējumiem par čūskas veco ādu teikts: 5185. Čūska saka: "Cilvēki brīnās par čūskas novalku, bet ja tie paši savu novalku redzētu, tad gan būtu patiesi ko brīnīties." /J. Rubens, Ērgļi./