Vilis Bukšs
*Tev
Jaunie stārķi
Šovasar stārķu ligzdās lielākoties ir trīs līdz četri putnēni. Salīdzinot ar divām iepriekšējām vasarām, vismaz Viļakas apkārtnē, jauno stārķu ir vairāk. Šogad tie arī slinkāki, jo vēl tup ligzdās un īpaši nesteidzas ar izlidošanu uz attālākiem laukiem. Kāpēc steigties, ja vecāki šiem nenogurstoši piegādā barību, kuras šovasar pietiek? Bet dīkdienība bikstī uz nerātnībām un liek lauzt iesakņojušos stārķu ligzdas tikumus. Šajā gadījumā, ilggadējās sadzīvošanas tradīcijas ar zvirbuļiem, kuri mājo stārķu ligzdas pamatos…
9. augusta rītā stārķu ligzdā uz vecā ūdenstorņa notika traģēdija. Četri jaunie stārķēni, ar durkļiem līdzīgiem knābjiem, pārbaudīja savas dzimtās ligzdas vecos pamatus. Gadu gaitā ligzda būvēta tā, ka tā mazdrusciņ novirzījusies no ūdenstorņa rietumu malas uz centru. Apakšējā ligzdas kārtā jau no stārķu mājas pirmsākumiem dzīvo zvirbuļu ģimenes. Mazie putni katru vasaru pamanās izaudzēt divus perējumus un līdz šim, vismaz man redzot, viss noritējis gludi.
Šorīt bija citādi. No stārķu ligzdas pamatos paslēptajām zvirbuļu ligzdām ārpusē bija iznākuši daži jaunie putnēni. Nespēdami aizlidot, tie gaidīja savus vecākus ar barību uz ūdenstorņa tvertnes apmales. Viņus ievēroja divi no jaunajiem stārķiem un viens no tiem, ziņkārības dzīts, pakāpās pa ligzdas lēzeno nokari un ar knābi satvēra vienu no mazajiem zvirbulēniem… Ar putnēnu knābī tas atgriezās ligzdā un protams, arī pārējiem jaunajiem stārķiem tas ieinteresēja un no sava brāļa knābja tie ar spēku izrāva atradumu un norija kā ogu…
Nezinu, kā notikumi būtu risinājušies tālāk, bet jauno stārķu zvirbuļu medības pārtrauca vecā stārķa ierašanās ar kārtējo laukos mītošo radību laupījumu…