Vilis Bukšs
*Dabas draugam
Vakardiena, Pūpolnīca (17.04.), bija īsta kukaiņu, abinieku, čūsku un visas Dzīvās radības pamošanās diena… Iepriekšējā dienā nolijušais lietutiņš un 17. aprīļa siltais gaiss (+16), vārda tiešā nozīmē no ziemas guļas vietām "izrāva" arī vardes un krupjus. Daudzviet biju par aculiecinieku, kā no savām alām izlien šie brīnišķīgie pasaules radījumi un nekavējoties steidzas uz nārsta vietām. Tēviņi jau pirms ūdenstilpēm satiek mātītes un tā sapārojušies turpina ceļu uz oliņu nēršanas vietām.
Interesantākais bija tas, ka vardes migrēja pār atlikušajām sniega kupenām un tas kontrastēja ar šo radību lēkātāja dabu. Ticējums saka, ja sniegā redz vardi, būs karsta un pērkoņaina vasara.
17. aprīlī modās arī krupji un tēviņi, kas ir krietni mazāki par mātītēm, zīķēja draudzenes un tā vien šķiet, ka to zeltainajās acīs slēpjas Pavasara Atmodas noslēpums…
Pūpolnīcas saulainajā pēcpusdienā ziedošos pūpolvītolus aplidoja gan kamenes, gan bites, bet uz nobrūnējuša priedes celma saulītē sildījās arī pirmā ķirzaciņa…
Ticējumi. Ja pirmo vardi pavasarī redz sausā vietā – būs sausa vasara; ja slapjā vietā – būs slapja vasara. Ja pavasarī daudz krupju – būs sausa vasara; ja daudz varžu – būs slapja vasara.