***pārdomām…
Zviedziens
Šorīt, ar sarmu matos, Viņš ieradās pie manis, lai visā rīklē nozviegtos… Roku pusmēteļa dziļajā kabatā iebāzis, izvilka īpašu no kaņepju šķiedras gatavotu un ar olīvu vasku ievaskotu maisiņu, kurā bija Jemenā audzētas arabika koka kafijas pupiņas. Viņš pupiņas sasmalcināja akmens piestā un pagatavoja klasisku Arabian Mocha Sanani…
Tā kafiju malkojot, Viņš spēlēdamies pārlapoja laikrakstu "Vaduguns" un ieraudzījis statistiku no Viļakas novada Dzimtsarakstu nodaļas par aizvadīto gadu, atkal skaļi iezviedzās…
– Tu paskaties!… Pērn Viļakas novadā miruši 119 cilvēki, bet dzimuši 27 mazuļi… Turpat piecreiz mazāk! Un vēl… Laulībā dzimuši 9, bet bez ziņām par tēvu – 3 mazuļi… Tātad, katrs devītais bez tēva un katrs trešais – laulībā… Ko tu par to saki?…
Es paraustīju plecus un baudot garšīgu rīta kafiju, nomurkšķēju: – Tāda ir dzīve… Izmirstam! Novads bez nākotnes…
Ha-ha-ha…, – Viņu atkal parāva smiekli. – Nevis izmirstam, bet iznīkstam! Izmirst tad, ja fiziskais ķermenis nav spējīgs producēt nākotnē, bet iznīkst – ja garīgo ķermeni producē nākotne!…
Kad Viņš atkal ierēcās, man krūzīte ar rīta kafiju gandrīz izkrita no rokām…
– Vēl pirms pāris mēnešiem biju Ēģiptē un ne tikai Kairā, bet daudz tālāk Nīlas augštecē, Asuānas (Aswan) apkaimē. No turienes arī nāk šā rīta kafija. Tālāk bija tikai svelmainais tuksnesis un Sudāna… Tu domā, kas tas, kas šobrīd notiek Ēģiptē ir demokrātijas uzvara?… Ha-ha… Tā ir islāma uzvara! Naivie eiropieši par to pārliecināsies itin drīz. Ēģiptes piramīdas varēs skatīt no tāluma tāpat, kā armēņi savu Araratu Turcijā… Dienvidos un tālāk Sudānā, to vien gaida, lai Ēģiptes ziemeļos sāktos pārmaiņas…
Es, kā vienmēr, tādās reizēs klusēju… Bet Viņš, rīta kafiju izdzēris un man uz pleca papliķējis, aiziedams noteica: – Ok! Izraēlai būs pārbaudījumu laiks…