***Viņš man…
Trīs lietas, kas liek neuzticēties…
Vakar vakarā, pēc gada prombūtnes, satikos ar Viņu… Cik var vērot, gadiem nākot un aizejot, Viņš nemainās. Tāds, kāds Viņš bija pirms gadiem desmit, tāds arī šobrīd. Ar vējā plīvojošiem matiem, drošu skatu un neizdibināma smaida iededzinātu zīmi lūpu kaktiņos… Īsts staltmanis!!!
Pēdējā gada laikā Viņš pabija Brazīlijā un Panamā, Ēģiptē, Sīrijā un šķiet arī Austrijā un Vācijā. Viņa būtība priekš manis aizvien ir bijusi vilinoša, jo tajā mājo Ceļa Gars…
Kā allaž, ar sniegu noberzies un matus vējā palaidis, Viņš sirsnīgi smejas… Es neizpratnē, – par ko Viņš tā var smieties?… Kas Viņu smīdina??? Manas domas uzminēdams Viņš tūlīt arī atbild: „Smejos par tevi… Par vidi, kurā tu dzīvo un par tavu cīnītāja dabu, kas nes tikai sirdssāpes…” Protams, es centos iebilst, bet Viņš, it kā neieklausīdamies, turpināja: ”Gada laikā, kopš es biju prom, vide, kurā tu dzīvo, turpina piesūkties ne tikai ar bezatbildības, cinisma un melu smirdeli, bet to arvien biežāk pavada arī neģēlības un tām atbilstoša rīcība…”
Es klausījos un necentos kaut ko iebilst, jo sapratu, ka man nav argumentu, lai pamatotu to, par ko es varētu oponēt… Viņš teica: ”Trīs lietas, kas pēdējā laikā Latvijā notiekošajam liek man neuzticēties un nostiprina bažas par valsts sabrukumu.
- Latvenergo ciniskais paziņojums par prēmijām saviem darbiniekiem, kas it kā sekmīgi novērsuši sniega postījumus, lai gan tajā pašā laikā tūkstošiem klientu palika bez pakalpojuma dienām un pat nedēļām ilgi, pretī vien saņemot bezkaunīgu amatpersonu ņirdzīgos purnus televizoru ekrānos…
- Pēc pēdējiem notikumiem valsts policijā iekšlietu ministres cietgalvīgā turēšanās savam amata krēslam un līdz ar to arī atklāta valsts amatpersonas goda, cieņas un pieklājības normu ignorēšana…
- Aizbraucēju ceļasomas lidostās un tajā pašā laikā politiķu māžošanās par tā dēvētās ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un bezdarba samazinājumu…"
Es klusēju un iespējams, tieši klusējošais vairākums ved Latviju pa posta un iznīcības ceļu…