Vilis Bukšs
***Tev
Zvaigznes diena par turpmāko…
Zvaigznes diena, pēc vecā stila Ziemassvētku priekšvakars (pareizticīgajiem arī šobrīd), ir diena, kad vēju virziens nosaka turpmāko ziemu, iezīmē vasaru un paredz decembri.
Arī šogad, līdzīgi kā tas bija pirms gada, Zvaigznes dienā gan nakts, gan dienas laikā Viļakas novadā ir apmākušās debesis un birst sniegpārslas. Žagatas kūtsmēslu kaudzē karo ar vārnām un zvirbuļi putnu barotavā plēšās ar zīlītēm. Stirnas, dažviet līdz krūtīm grimdamas sniegā, brien uz tuvējo ābeļdārzu, lai mazinātu izsalkumu ar ābeļu zariem. Toties zaķis, viltnieks, piezadzies otrā pļāvuma āboliņa zārdam un tur, sniega kupenas aizsegā, arī nakšņo…
Ticējums vēsta, ja Zvaigznes dienā neatspīd saule, tad vasara būs lietaina, bet jo sevišķi siena laiks. Šķiet, ka šis ticējums līdz galam neapstiprināsies, jo Viļakas pusē parādījusies blāva sniegainas ziemas saulīte. Cits ticējums saka, ja Zvaigznes dienā saulīte parādās un atspīd tik ilgi, līdz ķeizars kaujas laukā zirgu apseglo, tad būs labs siena laiks un auglīga vasara. Iespējams, ka šis paredzējums arī piepildīsies.
Saulītes atspīdēšana Zvaigznes dienā norāda uz to, ka laikā starp jauno un veco Svecaini (no 2. februāra līdz 16. februārim) var būt saulainas dienas, bet aukstas naktis. Liela varbūtība, ka tas varētu piepildīties. Ja tā notiks, tad februārī zvaigžņotās naktīs mūs „apciemos” -25 grādu sals…
Zvaigznes diena Ziemassvētku nozīmīgo dienu ticējumos atbilst decembrim. Ja paļaujas šim ticējumam, tad kāda Zvaigznes diena – tāds arī nākamais decembris.