Vilis Bukšs
*pats sev…
Šodien 4. maijs un atceroties Trešās Atmodas laiku un notikumus pirms 20 gadiem, šoreiz gribas pajautāt pašam sev: Vai bija vērts?… Laikam jau bija, jo laiks, kas bija mērojams piecos gados (no 1987. g. līdz 1992. g.) lika man pārdzīvot veselu gadsimtu. Tas nozīmē, ka tāds pavasaris sabiedrības dzīvē atnāk reizi simts gados… Un man bija lemts būt šo notikumu virpulī.
Šodien vajadzēja būt Saeimas svinīgajā sēdē, bet es neesmu. Es esmu pie savām vecajām atmiņu burtnīcām, lai studentei pētnieciskam darbam sagatavotu laikrakstu kopsavilkumu par laiku pirms divdesmit…
Ja mans Brīnumdarbs, kuram pirms 20 gadiem ticēju un cerēju, ka tas nesīs augļus, nav izdevies, tad vainīgs esmu es pats. Tāpēc labāk klusēju…
Es esmu pie Dabas, lai veldzētos un aizmirstos…
…un tā mēs aicinājām…
…un tā es ticēju…
…un tā ticēja man…