Satiku Cilvēku, kurš runāja Uguns Vārdus. Viņš bija abām rokām aptvēris ozola stumbru un runāja šos vārdus. – Es
– Likums. Es – Aplis, kurā ikviens punkts pirmais un pēdējais. Es –
sākums bez beigām un beigas bez sākuma. Es – darbība rezultātā un
iznākums darbībā.

– Kas sapratīs šo Vārdu jēgu, tam atvērsies visi noslēpumi…

Viņam runājot un Vārdiem,
ko Viņš teica, kļūstot aizvien karstākiem, man šķita, ka aizdegsies
ozola stumbrs. Cilvēka acīs dega uguns un pats Viņš kļuva ugunij
līdzīgs… Liesmojošs un straujš Viņš apkārt ozolam veica rituāldeju.
Deju, kas izsauc uguni un kuru pavada ugunīgās dziesmas Vārdi… Deju, kas sadedzina ikvienu, kurš nav gatavs dzirdēt Uguns Vārdus un skatīties Uguns Acīs…

Es bailēs nokritu uz ceļiem un pieplaku zemei… Man nebija spēka vērties augšup…