***Lapkritī
Vilis Bukšs
***Tev
Lapu sega
14. oktobrī Vecais lapkritis. Kāds Pokrovs jeb Vecais lapkritis, tāda ziema. Ja vējš no austrumiem, ziema auksta. Ja no dienvidiem – silta. Ja līst, tad ziemā daudz snigs. Ja dzērves aizlidojušas, būs agra un auksta ziema. Šogad 14. oktobra dienas pirmajā pusē austrumu pierobežā apmācies, ik pa brīdim līst, reizēm stipri. Dienvidu puses vējš, mēreni silts. Koki pārsvarā bez lapām.
Saskaņā ar Jūlija kalendāra tradīciju 14. oktobris atbilst mūsdienu 1. oktobrim jeb Rudens Mārai, ar kuru noslēdzas Miķeļa laiks. Tā ir galvenā diena, kas veltīta rudens lapkritim un senčiem tas bija laiks, kad zeme, pirms aiziet ziemas dusā, aizver acis. Krāsaino lapu pārklājs simbolizē seģeni, kas apsedz zemi un nodrošina tās pamošanos pavasarī. Tas simbolizē mūžīgo Brīnumu, Brīnumu par mūžīgo Atgriešanos…
Šajā dienā manā tālajā bērnībā, pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās, sešdesmito gadu sākumā, bijušā Abrenes apriņķa lauku sētu saimnieki ar āboliem piekrautām prastajām kravas automašīnām devās uz Pokrova tirgiem Pleskavā, Novgorodā un Ļeņingradā (Pēterburgā). Veda arī kāpostus, burkānus, kāļus un rāceņus, jo Krievijā tiem bija liels pieprasījums un mūsējo ražojumiem bija labs noiets. Atgriezās ar baranku un prjaņiku virtenēm, bet, kas sevišķi mums, bērniem, patika, tad tie bija cukurgailīši. Krāsaini un daudzveidīgi, kā Pokrova lapu birums.
Atmiņā šīs dienas palikušas arī ar to, ka vecmāmuļa aicināja mūs lasīt krāsainās lapas, kas atgādināja dažādu zvēru siluetus. Vēlāk, garajos ziemas vakaros, ņemot pa vienai lapai, viņa stāstīja pasakas par teiksmainiem dzīvniekiem. Tie bija stāsti, kas rosināja iztēli un uzbūra Brīnumu…
Ticējumi. Ja pirms Pokrova līst – ziemā puteņos. Ja Pokrovs bez lapām – būs īsa un mīksta ziema. Ja pēc Pokrova piesalst – tad ziemā izsalst linu mārki.
***Pirms Pokrova austrumu pierobežā