Vilis Bukšs
*Jānim pierobežā
Piebildes, kāpēc esmu pret bēgļiem…
Tu jautāji: Kāpēc es pret bēgļiem?…
Pirmkārt. Man svešs ir jēdziens “bēgt no dzimtenes”. Vai ābols bēg no ābeles? Tikai ar rupju spēku ābolu var izraut no Mātes Ābeles rokām. Tikai ar mežonīgu spēku cilvēku var atraut no Mātes Dzimtenes krūtīm un aizdzīt verdzībā. Paši no Mātes Ābeles bēg tikai tukši ziedi, kurus paķer vējš un aiznes tukšumā.
Otrkārt. Man svešs ir jēdziens “atvērsim durvis bēgļiem”. Vai vēja ziediem jāatver durvis? Vai no pelavām var izcept rudzu maizi? Vēja nestas pelavas tikai kodīs acīs, līdīs nāsīs un ausīs. No vēja sapūstām pelavām asaro acis un tracina šķavas.
Treškārt. Man svešs ir jēdziens “integrēsim bēgļus”. Vai sajauksim pelavas ar rudzu graudiem? Ēdīsim sēnalu maizi un nesaspringsim? Vai Latvijas ancīšus un grietiņas apvienosim ar Eritrejas kamieļiem un Sīrijas tuksneša ērgļiem? Tuksneša putni tikai uzknābās mūsu mārītes un noknābās jānīšus.
Ceturtkārt. Man saprotams ir jēdziens “vēstures notikumu atkārtošanās”. Tur, kur tikumi jūk, tur iekšā barbari brūk. Un pirkstu debesīs pacēlis, teiks, kāds sirms vectētiņš: Sabruka senā Roma, bet sabrūkot mūsdienu Eiropai mūs velns parāva līdz…
Tālāk bez piebildēm.