*ceriņu laikā…
Vilis Bukšs
*Ģirtam
Atbildes uz jautājumiem
1. Kā ieguvāt zināšanas noteikt laika prognozes un norises dabā? Kā un kāpēc sākāt par to interesēties?
Es biju un joprojām esmu tāds dīvainis, kuru mūždien vilina apvārsnis… Viss noslēpumainais man šķiet pievilcīgs. Vecmāmuļa bija tas cilvēks, kas aicināja neapstāties ceļā uz mūždien bēgušo apvārsni…Tas bija sen, tālā bērnībā, kad ar milzīgu interesi klausījos vecmāmuļas stāstus par dabu, dažādām dabas parādībām un tobrīd priekš manis daudzām neizskaidrojamām lietām. Es uzticējos vecmāmuļai un ticēju viņas nostāstiem. Vēlāk, jaunībā, sāku meklēt atbildes un stāstītā ticamību salīdzināju ar notikumiem dabā. Tas, savukārt, bija pamudinājums lūkoties tālāk un dziļāk.
2. Ar ko atšķiras Jūsu prognozes no tipiskajām laika ziņām, kuras nosaka meteorologi?
Mans redzējums balstās uz tautas ticējumiem, vērojumiem dabā un uz laika zīmēm nozīmīgās dienās. Ticējumi pēc savas būtības jau ietver nākotnes redzējumu. Sekojot ticējumam, savā iztēlē neapzināti veidojas rītdienas ainiņas. Tur jau tā ticējumu burvība, ka tajos paslēpta iespējamā nākotne. Atsaucoties uz tautas ticējumiem un vērojumiem dabā paredzējumi sāk pukstēt, tas ir, atdzīvojas, jo sausajās datoru izskaitļotās prognozēs pietrūkst dzīvības… Mūsu senči dzīvoja dabas tēlu pasaulē un tiem ticēja.
3. Ko Jūs varētu teikt par šo gadu – vasaru, rudeni un ziemu, vai ir jau kaut kas zināms? Pēc kā to nosakāt?
Vairākas nozīmīgas dienas ziemā un agrā pavasarī liecināja, ka pavasaris būs garš, vasara mērena, bet rudens agrs un nākamā ziema bez barga sala. Bet to jau katrs pats var noteikt, ja uzmanīgi seko laika zīmēm un notikumiem dabā. Marta sākumā ir četras dienas, kur 1. marts paredz pavasari; 2. marts – vasaru; 3. marts – rudeni, bet 4. marts nākamo ziemu.
4. Vai Jūs varētu atklāt piecus likumus, kuri ļautu noteikt gaidāmo laiku? (Piemēram, kas liecina par lietus tuvošanos, vai tieši otrādi, par gaidāmu svelmi?)
- Ja daba atver durvis, sakot, mīļi gaidu, tad būs labs laiks. Par to liecina augšup vērstās koku zarainās rokas un puķes pļavās, dejojošie kukaiņi un putni. Ja tuvojas slikts, daba aizver durvis un dzīvā radība nolaiž galviņas…
- Ja vējš danco, tad tas uz laika pārmaiņām un lielākoties sliktām… Ja vējš “guļ”, tad tas uz mierīgu laiku…
- Ja debesīs daudz zelta (zeltaini saullēkti, saulrieti), būs labs laiks. Ja debesīs daudz svina, jāgaida slikts laiks…
- Ja laba ziema (sniegs un sals), tad laba vasara (pļavai un dārzam)…
- Ja jauniem cilvēkiem miegainums un veciem cilvēkiem lauž kaulus – būs slikts laiks… Ja jauniem cilvēkiem gribas skriet un skriet, bet veciem – vērot, kā skrien jaunie, tad būs labs laiks!!!
5. Kādas ir Jūsu domas par to, ka vairāki tipiskie meteorologi nievājoši izsakās par Jūs prognozēm? Kādēļ, jūsuprāt, ir šāda attieksme??
Ticējumi un vērojumi dabā nepieder pie precīzajām zinātnēm. Meteoroloģijas, klimatoloģijas un daudzu citu zinātņu pamatā, kas nodarbojas ar laika apstākļu un klimata pētīšanu, ir matemātika. Tā ir precizitātes mēraukla. Dinamiskajā pasaulē, kur mūsdienīgas tehnoloģijas, nepieciešamas precīzas zināšanas. Ticējumi un vērojumi dabā pieļauj brīvu improvizāciju, bet meteoroloģija konkrētību. Tas, kas ir konkrēts, baidās kļūdīties un ir nebrīvs…
Tas, ka cilvēki pasmīkņā, ir cilvēka dabā… Es cenšos sekot senču tradīcijām un mani novērojumi un paredzējumi ir vienas un tās pašas lietas cits redzējums.
*maija vakarā…