Vilis Bukšs
*Artūram. Laikraksts "Vaduguns"
Viedoklis
1. Vai atbalstāt pāreju uz ziemas un vasaras laiku (Kādi ir plusi / mīnusi)?
Neatbalstu. Tas ir kārtējais mūslaiku civilizācijas aklums, ar ko cilvēks cenšas izjaukt lietu dabisko kārtību un uzspiest savu ego. Te plusi ir tikai dīkdieņiem un vieglas dzīves tīkotājiem, bet darbarūķus izsit no ierastā ritma un tracina. Īpaši šo nejēdzību izjūt lopkopji, kas nevar tā vienkārši grozīt pulksteņa rādītājus un priecāties kā mazs bērns par to, ka pulksteņa elektroniskajai dzeguzei var likt kūkot pēc savām iegribām.
2. Vai, jūsuprāt, pāreja uz vasaras laiku nav vecās sistēmas mantojums, kas jāmaina?
Cilvēka dzīves ritumam jābūt dabiskam. Tādam, kāds tas pulsē dabā un ikvienā dzīvā organismā, tostarp arī cilvēkā. Jāmainās mums pašiem, jāmainās mūsu attieksmei pret lietām, ko jau pirmsākumos nolicis Dievs. Neviens cits mūs nevar izmainīt, kā tikai un vienīgi mēs katrs pats sevi. Ja mainos es, mainās arī pasaule ap mani un līdz ar to arī sistēma, kurā esmu. Patiesībā tas ir ļoti vienkārši un tikai vajag gribēt. Bet tas, vai mēs gribam vai nē, atkarīgs no mūsu gara spējām, gribasspēka un ģenētiskā koda.
3. Saka, ka laika pagriešana izdabā ekonomikai, nevis cilvēkiem? Arī Ekonomikas ministrijas veiktā aptauja liecina, ka divas trešdaļas iedzīvotāju to dara pret savu gribu. Kā Jūs to vērtējat?
Te jau tas „suns aprakts”. Divas trešdaļas iedzīvotāju to dara pret savu gribu un turpina darīt. Ja to kādam izstāsta, tad viņš atmet ar roku un saka: „Ko es!? Ja jau deputāti un valdība nevar, tad es esmu tik, cik melns aiz naga…”. Tāpēc ar mums arī manipulē un groza kā tādus veca stundeņa rādītājus. Ja kāds saka, ka laika pagriešana izdabā ekonomikai, bet nevis cilvēkiem, tad vienkāršs pretjautājums, kamdēļ vajadzīga tāda tautsaimniecība, kas nekalpo cilvēkiem???
4. Vai pulksteņu pagriešana vienas stundas robežās divreiz gadā personīgi uz Jums atstāj kādu būtisku ietekmi? (Piemēram, ir cilvēki, kuri sūdzas par pašsajūtas pasliktināšanos utt.)
Mani personīgi tas neietekmē, jo man pie guļvietas ir pulkstenis, kura rādītājus negrozu un kas rāda vienu un to pašu Latvijas laiku. Protams, lai ietu sabiedrībā, man jāpielāgojas un tādās reizēs es paļaujos uz savu iekšējo, bioloģisko pulksteni. Starp citu, tas strādā ļoti precīzi, kā atompulkstenis… Bet zinu, ka daudziem tās sajūtas ar stundas bīdīšanu ir tādas, it kā būtu pagriezts ar kājām gaisā un ar galvu uz leju… Vismaz īstermiņa. Tālāk, ilgtermiņā, pakāpeniski pielāgojas, bet tad jau atkal klāt oktobra pēdējā svētdiena un jāsāk viss no gala.
Par šo bezprātīgo pulksteņu rādītāju bīdīšanu veicu nelielu ekspresaptauju savu bibliotēkas kolēģu, apmeklētāju, paziņu un draugu lokā. No 33 aptaujātajiem tikai trīs atzina, ka viņus tas apmierina. Vairums šo pulksteņa laika grozīšanu nosauca kā absurdu, kas nevis izdabā Latvijas ekonomikai, bet tieši pretēji, grauj tautsaimniecībā strādājošo veselību un darbaspējas.