Vilis Bukšs
*žurnālam "Dārza Pasaule"
Par laiku nākamajā ziemā
Tāpat kā iepriekšējos gados, tā arī šogad, rudens ieilgst un saglabā Latvijas rudeņiem raksturīgo pelēcību un laika apstākļus. Nokrišņi tuvu rudens normai un lai arī jau novembra vidus, plašākas Latvijas teritorijas aptverošais pirmais sniedziņš kavējas. Protams, ja neņem vērā tās sniegpārsliņas, kas dažviet lidinājās gaisā septembra beigās un oktobra vidū. Pēc tām ragavu ceļu neprognozē, jo līdz ziemas ceļam ir sešas nedēļas no brīža, kad uz augsnes izveidojusies noturīga pirmā sniega kārtiņa. Ja ņem vērā šo pieņēmumu, tad īstu ragavu ceļu ātrāk par Ziemassvētkiem nav ko gaidīt.
Ticējums saka, ja augusta sākumā karsts, tad ziema būs auksta un sniegaina. 7. augusts, kas ir nozīmīga diena, bija karsts un sauss. Tas norāda uz īslaicīga stipra sala iespējamību ziemā. Līdzīgi arī Jēkabi (25. jūlijs). Šogad Jēkabi bija apmākušies un neliels lietutiņš smidzināja. Tas rāda uz sniegainu laiku ap Ziemassvētkiem. Tāpat arī bagātīga zīļu, apiņu un daudzviet arī pīlādžu raža. Savukārt liepu zieds bija agrs un noritēja strauji, kas vēsta, ka iespējama agra ziema. Uz stipru, bet īslaicīgu salu ziemā norāda arī sausas un karstas dienas pagājušā jūlija sākumā, laikā līdz Vecajiem Jāņiem (7. jūlijs). Toties trīs dienas augustā (18.,19.,20.), kas kopumā zīmē ziemu, paredz plānāku, bet aukstāku ziemas sākumu un dziļākas tās beigas.
Zīmes rudenī liecina par maigāku, bet ar sniegu bagātāku ziemu. Koku vienmērīga dzeltēšana un lapkritis sliecas uz salīdzinoši agras, bet lēnas un mīkstas ziemas iespējamību. Vairums lielo gājputnu aizlidoja augstu, nesteigdamies un skudras arī nav savākušas lielus pūžņus. Vējainas dienas oktobrī un rietumvējš 8. oktobrī, tas viss norāda uz vējainu, puteņainu, dziļu, bet salīdzinoši īsu ziemu.
Rudens šogad vairāk sauss nekā slapjš. Latvijas austrumpusē nelieli meža dīķīši un grāvji sausi. Siltas dienas oktobrī un salīdzinoši silta un jauka Mārtiņu nedēļa liecina, ka ziemā būs arī atkušņi, bet ilgstošs liels sals nav gaidāms. Savukārt pirms Mārtiņiem kautai cūkai liesa gara, vienmērīga, ar sabiezinājumu uz otru galu. Tas norāda uz garu un ar sniegu bagātu ziemu februārī, martā.
Atbilstoši šīm zīmēm ziema sāksies lēni, vienmērīgi, kā koku dzeltēšana rudenī. Līdz 6. decembrim bez liela sala un dziļa sniega. Decembra vidū un laikā ap Ziemassvētkiem sals dažviet nokritīs līdz mīnus 15, 18 grādiem pēc Celsija. Arī sniega sega pieaugs. Laikā ap 21. decembri iespējamas vējainas un nokrišņiem bagātas dienas, kad vietām var izveidoties bieza sniega sega. Decembra beigās un janvāra sākumā sals mazināsies un bez būtiskiem nokrišņiem. Janvāra vidū pastiprināsies vējainu un nokrišņiem bagātu dienu skaits. Iespējams garāks atkusnis un kopumā janvāris paies mērena sala un sniega zīmē. Februārī pastiprināsies sals un mēneša vidū termometra stabiņš var nokrist līdz mīnus 27 grādu atzīmei. Mēneša beigās un marta sākumā būs vairāk dienu ar nokrišņiem, kad snigs un putinās. Arī marta pirmajā pusē, ziemai pakāpeniski atkāpjoties, būs vējains, nereti arī sniegains un auksts laiks.
Ziema kopumā būs tuvu mūsu ikgadējo ziemu vidējiem rādījumiem. Vienmērīgi sākusies tā bez īpašiem kritumiem un kāpumiem turpināsies līdz februāra vidum, ar tendenci padziļināties uz pavasara pusi. Tik gara, kā pagājušā ziema, tā nebūs, bet ar ziemai raksturīgiem laika apstākļiem būs jārēķinās līdz 20. martam.