Cirslītis
Septembra nogalē būvfirmas strādnieki, kas Viļakā Pils ielā ierīko ūdensvadu, 2,5 m dziļumā atraka bijušās muižas žogmūra posmu. Pirms vairāk kā gadsimta tur bija mūra žogs, kurš laika gaitā un cilvēku darbības rezultātā daļēji nojaukts un ielīdis zemē. Es gribēju nofotografēt šo mūra fragmentu un bildējot ievēroju, ka bedres pamatnē, gandrīz 3 metru dziļumā, ķepurojas susuriņš, kas iepriekšējā naktī bija iekritis lamatās…
Lai kā arī būvfirmas strādnieki to centās izglābt, visas pūles to izdabūt ārā bija veltīgas un dzīvnieciņš pazuda izvadcaurules urbumā…
Vēlāk, kad datorā ievietoju foto, kāds, iespējams Daba, man teica: Vai tu esi gatavs izdzēšot savas ekskluzīvās bildes tās upurēt, lai tikai izglābtu šo nabaga dzīvo radību!? Es biju apmulsis no šīs balss, kas nāca no manas būtības dzīlēm…
Notika tā, ka tās pašas dienas vakarā, mana darba datora cietais disks restartējot vairs neatjaunojās ierastajā darba ritmā. Todien fotografētie attēli pazuda uz neatgriešanos…
Kas tas bija? Vai īstenība, vai tikai nejauša sagadīšanās?… Bet man ļoti gribas ticēt, ka mazais susuriņš tomēr izglābās…