Vilis Bukšs
*logam
Aicinājums lidot…
Apklusušas skanīgās putnu balsis un debesīs vairs neredz
mūsu veiklos lidoņus. Birztalas bērzos jau pirmie zeltainie ziedi un strazdu
dziesmu sapņaina atmiņa. Putnu pasaulē turpinās ceļošanas laiks, bet daudziem vēl
spārnos vasaras vējš, kas dara trakulīgus un vējīgus. Īpaši jaunos. Vasaras
rotaļīgums un pieredzes trūkums daudziem putnēniem kļūst liktenīgs un daudzi
iet bojā muļķīgā nāvē.
10.
septembra rīts atnāca saulains un ar pirmajām krāsainajām kļavas
lapu rotaļām logu stiklos. Šī mānīgā krāsu spēle saistīja tauriņa un jauna
dziedātājstrazda vēlmi pēc piedzīvojuma. Tauriņu pievilka zieda rotaļa, bet
putnu valdzināja lidojuma burvība. Tauriņa sadursme ar loga stiklu maigi
apreibināja, bet jauno strazdu – salauza. Tauriņš uz manas plaukstas pacēla
spārnus, pavicināja un aizlidoja. Jaunais putns manā rokā pacēla galvu, atvēra
knābīti, it kā gribēdams nodziedāt savā mūžā vēl nedziedāto dziesmu un lēni
nolaida galviņu. Aizlidoja… Uz siltajām Veļu zemēm…
Jauno strazdu apglabāju. Mirkli vēlāk, uz simboliskās Krusta
zīmes, ko izveidoju no turpat esošajiem akmentiņiem, pēkšņi atlidoja un apsēdās
tauriņš! Ar aicinājumu lidot… Tas pats vai cits, to nevarēju pateikt, bet
kāda gan tam nozīme…