Vilis Bukšs
*Tev
Māllēpe, kāpurs un vizbulis
Vakar, Otrajās Lieldienās (09.04.), mana 18 kilometrus gara un gandrīz 10 stundas ieilguša dabas vērojumu ceļojuma mērķis bija atrast pirmās māllēpes. 10. aprīlis ir mālainītēm veltīta diena un tāpēc būtiski bija tās klajā laukā atrast dienu iepriekš, lai šodien tām sūtītu saulainus sveicienus.
Laika apstākļi 9. aprīlī bija labvēlīgi tam, lai aiz lielāka akmens no ziemeļvēja paslēpusies saules pusē atvērtos dzeltenā zvaigznīte. Priekšsajūtas nepievīla un Otrajās Lieldienās trīs dažādās vietās man uzsmaidīja saulainie ziediņi. Lai arī augsnes virskārta, pēc iepriekšējās nakts septiņu grādu sala vēl nebija atlaidusies, pavasara saule darīja savu un vienu pēc otras atvēra zeltainās galviņas. Ticējums. Ja māllēpītēm uzziedot vēl ir sniegs, tad tas sāks strauji kust.
To, ka sniegam, kas vēl saglabājies mežos un ledum ezerā jāsāk ar skubu pazust, apstiprina arī augstu lidojošas zosis un dzērves. Vakar un šodien tās ir biežas viešņas pavasarīgajās aprīļa debesīs.
Otro Lieldienu pārsteigums man bija tauriņa kāpurs sniegā. Tāds pliks un pavasarīgs, bet drošs un apņēmības pilns vērpēju dzimtas kāpurs šķērsoja graudaina un saulē kūstoša sniega kupenu, kas bija „nostājusies” tā ceļā. Ticējums. Ja pavasarī uz sniega redz tārpiņu vai kāpuru, tad tajā nedēļas dienā nedrīkst ne stādīt, ne sēt, lai kukaiņi druvas nemaitātu. Vakar bija pirmdiena… Sējot un stādot no šīs dienas vajadzētu izvairīties! 22. februārī (trešdiena), atkušņa laikā uz sniega arī bija tārpiņi… Arī šī diena jāņem vērā, it sevišķi, ja stāda kāpostus, rutkus un kāļus.
Vēl viens vakardienas pārsteigums bija pirmās baltās vizbulītes. Protams, gandrīz desmit grādu nakts sals liek viņām ciest, bet tik un tā tās traucas pretim Pavasarim… Starp citu, pirmās zilās vizbulītes no sala kodieniem jau cietušas, bet tas neaptur burvīgā skaistuma „ielaušanos” nogurušās ziemas pēdējos dārzos…
Ticējumi. Ja pavasarī apsalst pirmie vizbuļi – būs agras rudens salnas.