Vilis Bukšs
*Mārai
Tauriņi, skudras un agrene
23. martā veicu pirms Māras dienas agri modušos kukaiņu un augu vērojumu apli. Diena bija pavasarīgi jauka. Marta zilajās debesīs ziemeļrietenis dzenāja bērzu baltuma mākoņus, bet bērzu birztalās skandināja pelēkie strazdi. Lidoja sējas zosis un mazais ķīris, bet virs nenovākta pagājušā gada rapša lauka riņķoja peļu klijāns.
18 kilometru garajā ceļojumā pārsteidzošākais atklājums bija divi dzelteni tauriņi… Viens ar otru rotaļādamies spārnoja man apkārt un tā vien šķita, ka tie sadzērušies saldo kļavu sulu un visai pasaulei izkliedz prieka vēsti par pavasari… Vēlāk, bērzu birzs ielokā, saulainajā dienvidu pusē, redzēju arī raibeni… Ticējums saka, ja pavasarī pirmo pamana dzeltenu tauriņu – būs karsta vasara. Ja tumšu vai raibu – būs lietaina vasara. Ja seko ticējumam, tad dzeltenie liek cerēt uz saulainu vasaru…
Otrs 23. marta pārsteigums bija mazās melnās skudriņas, kas pamodušās pirms Pavasara Māras un žirgti tekalēja pa vecā ozola celmu. Ticējums pareģo, ja pavasarī pirmās pamostas skudras, būs sausa vasara. Ja sliekas – slapja.
Trešais, kas dod ticību sausai un saulainai vasarai, ir pirmā pavasara sēne – sārtā jeb košā agrene. Patiesībā mans vakardienas ceļojuma mērķis arī bija atrast šo pirmo spilgti krāsaino pavasara burvību, kas no sniega atkusušajās saulainajās un jau iesilušajās vietiņās uzzied kā sarkana saulīte…
Dabā viss notiek un saulainajā 23. martā arī Latvijas ziemeļaustrumos bitītes aplidoja stropus, sausajā zālē čabināja vilku zirnekļi un līdzās agrenēm sava tīkla pavedienā šūpojās pelēkais pļavu zirneklītis. Dīķī, virs ledus sakrājušā ūdenī jau ūdens vabolīte airēja, bet atmatā panātrīte ziedpumpuriņus raisa… Protams, pats pirmais manī izbrīnu radīja rabarbers mazdārziņā. Tas no zemes lien ārā, kā sarkana saule saullēktā. Tieši šorīt, dienu pirms Pavasara Māras, bija vērojams koši sarkanīgu atstaru sarkanas saules lēkts…
23. marts kartē jeb pirmie pavasarī