Vilis Bukšs
*Tev
Dārznieka dzejojums par ziemu
Šorīt jautāju sirmajam dārzniekam: Kāda būs ziema?… Vīrs, viltīgi smaidot pakašāja bārdaino zodu un atbildēja īsi un skaidri, – šī būs svētku ziema!… Kā tā!, – es iesaucos. – Te nav ko gudrot, šis atcirta. – Svētku nedēļā, starp Mārtiņiem (10. novembris) un valsts svētkiem (18. novembris), mūspusē (vecais dārznieks dzīvo Vecumu pagastā, Viļakas novadā) sniga pirmais sniedziņš. Tā teikt, ziema palocīja galvu… Ziemassvētku naktī un pirmajos svētkos, tā klusi pieklauvēja, lai netraucētu jaundzimušo bērniņu. Vecgada vakarā un Jaungada naktī ziema sveicinās ar sniegpārslu buķeti, bet Zvaigznes dienā (6. janvāris) un pareizticīgo Ziemassvētkos ziema rādīs ceļu trīs austrumu gudrajiem…
Es biju izbrīnīts par vecā dārznieka ziemas ceļa apdzejošanu, bet vecais vīrs turpināja. – Vecajā jaunajā gadā (14. janvāris) ziema apsveiks ar pirmo leduspuķi lauku mājas logā. Svecainē (2. februāris) tā atbrauks sniegputeņa kamanās. Metenī (21. februāris) ragaviņu braucējiem ziema iekodīs sārtajos vaigos. Gavēnī (no 22. februāra līdz Lieldienām) tā klusēs, lai Lieldienu (8. aprīlis) rītā izsviestu neizdevušās ziemas sniega riekšu…
Pārsteigts ieskatījos sirmā dārznieka gudrajās acīs un tik vien pateicu, kā „Paldies!”. Paldies par lielu un skaistu sarkanu ābolu, kuru viņš man pasniedza un protams, „paldies!” par dabas vērotāja jauko dzejojumu gada nogalē…
Baltiem sniegiem, baltiem ziediem… Baltu sauli, baltiem augļiem Bagātu 2012. gadu!