Vilis Bukšs
*lapai
Lapu pārklājs
14. oktobris Jūlija kalendāra tradīcijā atbilst mūsdienu 1. oktobrim jeb Rudens Mārai, ar kuru noslēdzas Miķeļa laiks. Tā ir arī galvenā diena, kas veltīta rudens lapkritim un sentēviem tas bija laiks, kad zeme, pirms aiziet ziemas dusā, aizver acis. Krāsaino lapu pārklājs simbolizē seģeni, kas apsedz zemi un nodrošina tās pamošanos pavasarī. Tas simbolizē mūžīgo Brīnumu, Brīnumu par mūžīgo Atgriešanos…
Šī diena man atsauc atmiņā tālo bērnību pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās, sešdesmito gadu sākumā, kad bijušā Abrenes apriņķa lauku sētu saimnieki ar āboliem piekrautām necilajām kravas automašīnām devās uz Pokrova tirgiem Pleskavā, Novgorodā un Ļeņingradā (Pēterburgā). Veda arī kāpostus, burkānus un rāceņus, jo Krievijā tiem bija liels pieprasījums un mūsējiem ražojumiem bija labs noiets. Atgriezās ar baranku un prjaņiku virtenēm, bet kas sevišķi mums, bērniem, patika, tad tie bija cukurgailīši. Krāsaini un daudzveidīgi, kā Pokrova lapu birums.
Atmiņā šīs dienas palikušas arī ar to, ka vecmāmuļa aicināja mūs lasīt krāsainās lapas, kas atgādināja dažādu zvēru siluetus. Vēlāk, garajos ziemas vakaros, ņemot pa vienai lapai, viņa stāstīja pasakas par teiksmainiem dzīvniekiem. Tie bija stāsti, kas rosināja iztēli un uzbūra Brīnumu…
P.S. Šorīt agri no rīta ziemeļvējš uz palodzes atstāja dzeltenbrūnu liepas lapiņu… Ar apakšpusi uz augšu. Pareizticīgo baznīcā zvani skan un ļoti augstu debesīs lido zosu kāši, bet aiz tiem, ziemeļaustrumos, sabiezē sniega mākoņi…