Vilis Bukšs
*Jaunajam pārim
Annas dienas pazīmes
Jēkabi (25.07.) un Annas (26.07.) ir laiks, kad vasara ieiet brieduma fāzē. Briest jaunā maize (labība), jauns krekls (lini) un jaunais saimnieks (kāzu laiks). Pēc šiem un arī citiem zīmīgajiem notikumiem šajās dienās senči prognozēja arī laika apstākļus turpmākajām vasaras dienām, rudenim, ziemai un pat nākošajai vasarai…
Vispirms jau vēroja laiku, kāds tas bija Annas dienā. Ja lija, tad ņēma vērā, ka līs līdz Vasaras Mārai (15. augusts) un ja arī tad lija, tad līs visu rudeni. Tas bija svarīgi, jo šis laiks tradicionāli atbilst labības novākšanas laikam. Šodien, vismaz dienas pirmā puse ir vasarīgi silta un pārsvarā saulaina. Tas liecina, ka līdz augusta vidum pārsvarā būs saulains un daždien arī karsts. Arī rudens būs mitrs un silts. Ziema – nokrišņiem bagāta, bet bez vienlaidu sala.
Annas dienā vēroja pīlādžus. Ne tikai domājot par jauno saimnieci, kas ienāca mājā, bet arī, lai skatītos, kāda būs ziema un pat nākošā vasara. Tas bija būtiski arī jaunajiem saimniekiem. Šodien pīlādžos vēl vasara svilst, bet ogu ķekaru maz. Tas nozīmē, ka nākošā vasara būs sausa.
Nozīmīgs Annas dienas vērojums bija lazdas un riekstu noskatīšana. Ja riekstu daudz un ne tikai pārīšos, bet arī trīnīšos un piecīšos, tad tas nozīmēja, ka jaunajam pārim (jaunajiem saimniekiem) būs ražena ģimene un laba saimniekošana. Riekstu raža, tāpat kā ozoliem zīles, paredzēja arī to, kāda būs ziema. Šodien lazdās riekstu daudz, bet vairāk pa vienam vai arī pārītī. Arī zīles tāpat. Tātad, jaunajiem saimniekiem dižģimenes izpaliks, bet ap Ziemassvētkiem jābūt labam sniegam. Ozolzīles, savukārt, apstiprina, ka ziemā būs dienas arī ar stipru salu.
Annas dienas izvilkums ir tāds, ka jaunajiem saimniekiem saulainajās septembra dienās jāpaspēj novākt visa šāgada raža; oktobra vējainajās dienās jāveic rudens arums; novembrī, pirmajās neliela sala dienās, jāsāk gatavot malka aiznākamajai ziemai; decembrī pa rokai jānoliek sniega lāpsta un jāpiedzīvo Ziemassvētku Brīnums; sniegainajās janvāra naktīs kūtī aitiņai jāpalīdz saņemt jēriņus un gotiņai teliņu; ziemeļvējā un sala dienās februārī, jāiet mežā gatavot lietas kokus; pavasarīgajās marta dienās jāapskatās bišu stropi un āliņģos zivīm jāielaiž svaigs gaiss; aprīlī jāveic pavasara arums un jāiesēj agrie mieži; maijā jāpabeidz darbi dārzā un jānosvin apsējības, bet jūnijā… Jūnijā ģimenē jāienāk dvīnīšiem – Meitai un Dēlam!