*Kaija Zemberga, žurnāls "Ieva" 05.-12. Aprīlis 2011 (№ 14 (701))
Desmit jautājumi par laikapstākļiem
1. Kādu aprīli sola sinoptiķi?
Pavasara nesteigsies, gaiss iesils pakāpeniski. Silts un saulains laiks, kas pieturēsies vidēji trīs dienas, mīsies ar aukstāku. Salīdzinājumā ar martu, palielināsies nokrišņu daudzums. Tie būs īslaicīgi, bieži arī slapja sniega veidā. Atsevišķās naktīs termometra stabiņš noslīdēs līdz 0,-5 grādiem, dienā gaiss iesils līdz +3, +9 grādiem, siltākajās dienās termometra stabiņš pakāpsies līdz +15 grādiem.
2. Vai šogad gaidāmi plūdi?
Tiks stihisku plūdu kā pērn nebūs, taču kritiskajās vietās, piemēram, Daugavā pie Pļaviņām, Aiviekstes ietekā Daugavā, Gaujā pie Carnikavas, risks pastāv. Šajās vietās hidrologi pastiprināti seko ūdens līmeņa maiņām.
3. Kādu aprīli prognozē laika vērotāji?
Šķiet, ka pavasaris šogad nesteigsies. 25. martā gan dienā, gan naktī bija sals, ziemā novērotas garas lāstekas – šīs zīmes norādot uz ilgu, vēsu pavasari. Salnas var būt līdz pat 6. un 7. maijam, bet zemledus makšķernieki uz Viļakas ezera ķert lomus varēs līdz aprīļa vidum.
4. Ko par pavasari signalizē laiks 1. aprīlī?
Apmācies, lietains laiks māņu dienā liecina par nepastāvīgiem laikapstākļiem. Pēc siltajām dienām pagājušās nedēļas nogalē var sekot cīruļputenis. Bet apmēram piecas dienas pēc Lieldienām, kad būs atgriezušās dzeguzes un atskanēs pirmais ku-kū, mūs var pārsteigt dzeguzes putenis.
5. Kādu laiku dabas vērotāji paredz Lieldienās?
Dažas dienas pirms Lieldienām, Zaļajā ceturtdienā un Lielajā piektdienā, gaidāms silts un saulains laiks, bet Jura un Jurģa dienā parasti laiks mainās – Latvijā ieplūdīs aukstāka gaisa masas, iespējami nokrišņi. Aprīļa otrajā pusē un ap Lieldienām strauji modīsies daba, kokiem plauks lapas, kaut gan naktis joprojām būs vēsas.
6. Kad šopavasar gaidāms pirmais pērkons?
Pirmais pērkona negaiss dārdinās maija sākumā.
7. Kādu dabas vērotāji sola maiju?
Janvāris bija samērā silts, kas norāda. ka maijs varētu būt pavasarīgi silts. Par siltu maiju liecina arī sals 15. februārī.
Tomēr ziedonī augļu dārzus var apdraudēt nakts salnas.
8. Kāda būs vasara?
25. martā Māras dienā ducināja pērkons. Pēc senču ticējumiem, gaidāma pārsteigumiem bagāta vasara – tā var būt vai nu anomāli karsta, vai vēsa. Var būt arī bada gads. Arī agrā stārķu atgriešanās var liecināt par dabas pārsteigumiem vasarā. Lai pateiktu precīzāk, kāda būs vasara, jāvēro zīmes pavasarī, piemēram, kāds laiks būs 7. aprīlī. Iepriekšējā ziemā sniegā redzētā čūska apstiprināja tautas ticējumā teikto: vasarā gaidāmi plūdi un ugunsgrēki. Krievijā plosījās ugunsgrēki, bet Polijā – plūdi.
9. Kad šogad sāka mosties daba?
Ģertrūdes dienā – 14. martā – jau bija pamodušies pirmie kukaiņi, dravnieki apstaigāja bišu stropus un konstatēja, ka bites ir izlīdušas no stropa saulē pasildīt spārnus. Straujāka dzīvās dabas atmoda sākās pēc pagājušās siltās nedēļas nogales. Kaut gan Viļakas pusē vēl ir daudz sniega, pirmais baltais stārķis reģistrēts 29. martā. Ticējums vēsta: kad atgriežas baltais stārķis, trešajā dienā ieplūdīs silts gaiss un strauji sāks kust sniegs, bet, ja pār galvu laižas gulbji, trešajā dienā – snigs. Arī mājas strazdi tekalē pa saulē atkusušajiem zemes laukumiem, gaidot, kad atkāpsies sniega sega un pavērsies plašākas platības, kur rast ko ēdamu.
10. Vai aukstais laiks kavējis putnu atgriešanos?
Nu jau maisam gals vaļā – ligzdotāji un caurceļotāji sāk atgriezties aizvien lielākā skaitā. Vairākums putnu atlido no aprīļa vidus līdz maija vidum, bet pavasara migrācija turpināsies līdz pat jūnija sākumam. Tie, kas ligzdošanas vietās ierodas pirmie, var būt gan ieguvēji, gan zaudētāji. Uznākot salam un sniegam, agrākie atceļotāji var aiziet bojā, bet, ja iztur mainīgos laikapstākļus, var ieņemt labākās ligzdošanas vietas. Šobrīd no ziemošanas vietām atgriežas strazdi, cīruļi, pļavas čipstes, ķīvītes, baltie stārķi, dzērves, caurceļo zosis un citi migranti. Par spīti aukstajai un sniegotajai ziemai, novēroti vairāki atgriešanās rekordi: 25. februārī netālu no Grobiņas redzēts meža balodis, 12. martā Rīgā, Dārziņos, novērots lielais baltais gārnis, bet 20. martā Starpiņupītes grīvā konstatēta melngalvas zoss.