Pirms 36 gadiem 4. novembrī mana Vecmāmuļa aizgāja Mūžībā. Nodzīvoja raibu mūžu un satumsa, kā rudens vēju raustīta svece…
Man palicis Viņas tēls un vārdi: Maizes klaips uz galda un akmens rudzu laukā.. Cik viņi līdzīgi!… Bet Sirdī, Viņas roku siltais glāsts…