Žurnāls "Ieva"
Brīvdienās pirmais sniegs lapotos kokus daudzviet ietina sniega segā, bira krusas graudi zirņa lielumā un ducināja pērkons, bet pirmdienas rīts dažviet atnāca ar mīnus 8 grādu salu. Vai tik strauji tuvojas ziema?
Līdz 25. oktobrim gaidāms nepastāvīgs laiks ar stipru vēju un nokrišņiem, pavēstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu daļas sinoptiķe. Lietus mīsies ar slapju sniegu, bet ziemeļaustrumu rajonos gaidāms sniegs. Gaisa temperatūra naktī būs plus 1-6 grādi, bet, debesīm skaidrojoties, pazemināsies līdz mīnus 5 grādiem. Dienā termometra stabiņš nepakāpsies augstāk par plus 4-9 grādiem. Oktobra beigās un novembra pirmajā pusē strauja temperatūras pazemināšanās nav gaidāma, laikzini sola pat par kādu grādu siltāku laiku nekā parasti novembra sākumā.
Pazīstamais laika vērotājs Vilis Bukšs no Viļakas pēc zīmēm dabā, gājputnu migrācijas un iezīmīgām dienām, piemēram, laikapstākļiem 1. oktobrī (Māras diena) un 14. oktobrī (Vecais lapkritis) paredz agru ziemu. «Pirmā sniega sega var izveidoties jau novembra vidū, kad sals arī ūdens tilpes pārvilks ar plānu ledus kārtiņu. Taču kārtīga ziema iestāsies jau decembra sākumā.»
Pēc laika vērotāja teiktā, ap Ziemassvētkiem tās pozīcijas vājināsies, bet janvārī ap Zvaigznes dienu sals atkal pieņemsies spēkā. Par mēreni aukstu ziemu liecina purva bērzi, kuriem galotnē joprojām ir lapas. Bet pērkons, kas ducināja pagājušajā nedēļā, norāda uz to, ka ziema nebūs sniegiem bagāta, gaidāmi atkušņi. Vilis Bukšs pieļauj, ka būs vismaz trīs atkušņi.
Poļu un britu meteorologi paredz bargāko ziemu pēdējā tūkstošgadē, taču Vilis Bukšs tik biedējošas prognozes nesola. «Būs sala periodi, bet zīmes dabā neliecina par aukstu, sniegotu ziemu bez atkušņiem. Nākamā ziema varētu līdzināties 1990. gada ziemai.»
Dabas norišu pētnieks gan teic, ka vēl jāvēro, kad aizlidos pēdējie gājputni un kāds laiks būs Mārtiņos.
Laika vērotāja Emīlija Stepanova no Sedas teic: ja neiejauksies ciklons, ziema būs barga. Tāds secinājums radies, pētot, kāds laiks bijis 29. septembrī (Miķeļu diena) un 1. oktobrī. «Šajās dienās pūta ziemeļu vējš, kas norāda, ka ap Ziemassvētkiem varētu sākties kārtīga ziema. Atkušņi gan būs, jo oktobrī vairākas dienas Rīgā rūca pērkons. Par to, ka ziemā varētu neizveidoties pastāvīga sniega sega, liecina arī pirmais sniegs, kas uzkrita uz lapotiem kokiem.»
Par bargu salu liecina arī vairākas zīmes dabā – gājputni lido augstu, kurmji veido augstus rakumus, koki ir bagāti ar zīlēm, pīlādžiem un kastaņiem, bet ozoli un kastaņi saknes slēpj zem lapām.