Vilis Bukšs
*Tev
Zaļās ceturtdienas priekšvakarā, 31. martā, kad pēcpusdienā temperatūra uzkāpa līdz +14, uz ceļa, kas šķērso purviņu, atradu pirmo čūsku… Visapkārt vēl dziļš, kūstošs sniegs, bet te – purva odze!
To redzot, man šķita, ka ceļa vidū čūska bez dzīvības pazīmēm, jo nabaga radībai pāri bija pārbraukusi auto riepa. Tādu es viņu paņēmu un noliku sniegā. Un tad, odze atdzīvojās… Pacēla galviņu, izlocījās un sāka slīdēt pa graudainā sniega virsu…
Protams, pēc brūcēm, ko atstāja riepa, viņa neizdzīvos. Es vēlreiz čūsku paņēmu un noliku uz pērnajām lapām zem lazdas. Tā arī viņa palika. Visapkārt sniegs, bet zem lazdas, kura ātri sāks ziedēt, uz atkusušā zemes melnuma palika pirmā no ziemas miega modusies odze, lai aizmigtu mūžīgā miegā…
Žēl un ļoti skumji…
Manas vecmāmuļas ticējums. Ja sniegā redz čūsku, tad tajā vasarā valdīs uguns vai ūdens. Tas nozīmē, ka būs postoši purvu un mežu ugunsgrēki, vai arī nelaimi nesoši plūdi…
***Pēdējā marta dienā masveidīgi lidoja zosis un žubītes… Arī citi gājputni nāk bariem… Tas nozīmē, ka sācies straujš un drošs pavasaris.
Ķirzaciņas jau sildījās saulītē, bet skudru pūžņos sākusies rosība. Baltalksnis zied un tauriņi, tikai raibie, lidinās vien… Ticējums vēsta, ja raibi tauriņi – būs lietaina vasara…