Ziema zīmēs

Ceturtdiena, 3. decembris, 2009

Rudens siltuma rekordus jau drīzumā pārtrauks decembrim raksturīgs sals

Dabas zīmju vērotāji ir vienisprātis, ka Ziemassvētki būs balti, ar
vieglu salu, bet pēc tam sniegs nokusīs un īsta ziema varētu sākties
tikai janvāra otrajā pusē. Salu un sniegu decembra otrajā pusē prognozē
arī sinoptiķi.

Dabas vērotājiem viņiem zināmās zīmes liecinot, ka, visticamāk,
ziema būšot nokrišņiem bagāta, kopumā "mīksta", taču ar vairākiem
atkušņu, kā arī īslaicīgiem sala periodiem.

Decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā būs ap normu vai vienu
grādu zem normas, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs, informē BNS. Mēneša sākumā vēl gaidāms samērā silts laiks, un
gaisa temperatūra decembra pirmajās desmit dienās nenoslīdēs zemāk par
–4 grādiem. Savukārt mēneša vidū valsts austrumos gaidāms sals līdz –15
grādiem. Laikā ap Ziemassvētkiem tiek prognozēti mainīgi laika
apstākļi, kad aukstums mīsies ar atkušņiem, reizēm snigs, valsts
rietumos iespējams arī lietus. Gaisa temperatūras amplitūda gaidāma no
+3 grādiem valsts rietumos atkušņa laikā līdz –15 grādiem valsts
austrumos aukstākās naktīs.

Ilggadējā laika vērotāja no Lubānas puses Inta Lanka ievērojusi, ka
kokiem šogad lapas sākušas birt no apakšējiem zariem un vējš tās
aizpūtis prom, kas, pēc tautas ticējumiem, liecina par siltu ziemu,
turpretī ābelēm, kas vasaras rotu nomet pēdējās, lapas apsegušas
saknes, un tas liekot domāt, ka bez sala, kaut īslaicīga, ziema tomēr
nepaies.

Līdzīgi spriež arī viļakietis Vilis Bukšs. Sals drīzumā gan neesot gaidāms, jo vēl 1. decembrī mājas strazdi svilpojuši tepat, bet Vecumu pagasta labības laukos barojušies astoņi gulbji. Lielie
putni turpat pārplūdušajās pļavās joprojām mīlot pārnakšņot, nekur
nesteidzoties arī lielās čakstes. Viņaprāt, dzīvnieki, putni un kukaiņi
patlaban mainīgajos laika apstākļos esot visdrošākie prognozes
rādītāji. Tomēr līdz malām pielijušie dīķi mudinot atcerēties
vecmāmiņas teikto tautas ticējumu – ja rudenī "linu mārki pilni kā acs,
tad ziemā tie izsals vai līdz dibenam".

Dabas zīmes jau vasaras nogalē liecinājušas, ka novembris šogad
būs neparasti silts. "Tik daudz zirnekļu tīmekļu gan uz lauka un koku
zaros, gan istabās neatceros, kad vēl ir pieredzēts. Arī bezdelīgas
ilgi nelidoja projām, bet lielās mušas vēl oktobra beigās nebija
aizgājušas gulēt un pa logu bariem līda mājā," stāsta I. Lanka, nemaz
nebrīnīdamās, ka šis rudens mēnesis izrādījies par diviem grādiem
siltāks nekā parasti.

V. Bukšs teic, ka, spriežot pēc ziņām senajās hronikās, daba
izspēlējusi negaidītus trikus arī agrāk. Tā ap 1230. gadu ziemas
bijušas ļoti bargas, turpretī ap 1267. gadu – neparasti siltas. Arī
1493. gadā jau februārī esot salapojuši koki, diemžēl martā uznācis
nikns sals. Viņa paša piezīmēs esot rakstīts, ka, piemēram, 1988. gada
novembrī valdījis sniegs un sals, taču pēc dažiem mēnešiem – 1989. gada
februārī – jau ziedējušas sniegpulkstenītes.