Salnas kodīs līdz pat Jāņiem
27.03.2009.
Autors: Valda Vanaga.
Vasara būs “skandināviska”, tas ir, diezgan saulaina, bet pavēsa
Sals naktīs pieturēsies vēl ilgi, bet pavasara salnas varētu
ievilkties pat līdz Jāņiem, pēc nule aizvadītās laika noteikšanā
nozīmīgās Māras dienas prognozē ilggadējie dabas zīmju vērotāji Emīlija
Stepanova no Valkas rajona Sedas, Vilis Bukšs no Viļakas un Inta Lanka
no Madonas rajona Indrāniem.
Pēc E. Stepanovas domām, par to liecinājusi līdz mīnus 10 grādiem
aukstā nakts, kā arī tai sekojošā dzestrā Māras diena, kad “saulīte gan
rotājās, bet pūta ledains ziemeļaustrumu vējš”. Turklāt ne tikai
turpmākajās 40 naktīs varētu piesalt, bet, pēc viņas vērojumiem, būs
vēl arī 40 salnas. Tādēļ dārzkopjiem šogad vajadzētu būt ļoti
uzmanīgiem, lai, piemēram, gurķus, tomātus, pupiņas un citus siltumu
mīlošus augus nenokostu kāda no daudzajām salnām. Tādas raizes esot jau
piedzīvotas. Emīlijas kundzei prātā īpaši palicis 1992. gads, kad Līgo
naktī Sedā termometra stabiņš noslīdējis pat līdz mīnus 6 grādiem.
Viņasprāt, arī sniegs, kur tas patlaban ir, vēl var saglabāties, jo
šopavasar pirmie cīruļi sākuši dziedāt, kad baltā sega daudzviet
klājusi zemi. Un, pēc tautas ticējumiem, ja šie putni sāk trallināt,
kad vēl daudz sniega, tad pārslas lidos vēl un vēl. Lieldienām (12.
apr.) šopavasar gan nevajadzētu nākt ar puteni vai sniegu, taču
svētkos, visticamāk, būšot pavēss.
Daudzas dabas vērotājiem zīmīgas dienas jau tagad ļauj prognozēt,
piemēram, kāds būs siena laiks un Jāņi. Tā V. Bukšs domā, ka vasara
kopumā būs “skandināviska”, tas ir, diezgan saulaina, bet pavēsa. Par
to vēstot dienas no 26. decembra līdz Zvaigznes dienai (6. janv). Kādi
vēji iegriežas, tie esot valdošie visu gadu. Tad pūtis ziemeļrietenis,
turklāt arī pavasaris (20. marts) iesācies ar to pašu vēju. Tāpēc,
iespējams, pat līdz Jāņiem būšot pavēss un sauss, bet dzestrā pūtiena
dēļ arī V. Bukšs neizslēdz vēlīnas salnas. Viņaprāt, līgotājiem
vajadzētu kurināt augstus ugunskurus, lai būtu silti, jo Jāņu nakts,
visticamāk, būšot vēsa. Silts un sauss varētu palikt tikai jūnija
nogalē un pirmajā jūlija nedēļā, kad būtu jācenšas ievākt sienu,
uzskata V. Bukšs. Vīrs spriež, ka pērkona negaisi dažviet pat līdz
Jāņiem varētu būt ar krusas un pārslu piejaukumu, jo par to vēstot
patlaban vēl esošais sniega slānis, kas ir izteikti graudains.
Jautāta par gaidāmo ražu, I. Lanka spriež, ka šis zemkopjiem nebūs
labvēlīgs gads. Senču ticējums vēstot – ja februārī un martā daudz
sniega, tad slikts ražas gads. Tā Indrānos, Lubānas pusē, vēl tagad
esot ap 30 centimetru biezs sniegs un no rītiem sērsna tik cieta, ka
cilvēks var staigāt pa virsu. Savukārt sedēniete E. Stepanova par ražu
gan nav tik pesimistiski noskaņota. Viņa ievērojusi, ka šopavasar esot
biezi pūpoli, un tad labi padodoties zirņi, pupas un citi pākšaugi, kā
arī zemenes. Taču esot jāievēro, ka 21. maijā (Debessbraukšanas dienā)
uz lauka neko nedrīkst darīt, citādi krusa sakapās visu izaugušo.